Pētījuma prezentācija par bērna uzturu Baltijas valstīs pirmo trīs dzīves gadu laikā

10. aprīlī arī kāds (es, Linda, Kārlis Ernests un Henrijs) no Dabas bērnu mammu kluba bija pētījuma preses prezentācijā.

Pamatā rezultātus var redzēt šajā bildē.AptaClub_Infografika_10.04.2013

Varbūt zinātniskais ieguvums no prezentācijas nebija pārāk liels (vismaz man pašai), tomēr vairāk ieguvu diskusijas laikā no ārstes Irēnas Voitovičas (bērnu hematoonkoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāve), proti, par to, ka katru nedēļu slimnīcā iestājas vismaz 8 bērni ar dzelzs deficīta anēmiju. Dzelzs deficīts Latvijā ir ļoti biežs un, lai arī dzelzs deficīta anēmiju var izraisīt daudzi iemesli, Latvijā ļoti augsts procents- 30% ir tieši alimentāras izcelsmes (ne tiek ar pārtiku uzņemts). Turklāt dzelzs deficīta anēmijas bērniem var būt saistītas ne tikai ar to, cik daudz gaļas produkti tiek lietoti pārtikā, bet arī ar pārāk lielu govs piena lietošanu pārtikā pirmajos 3 dzīves gados. Tātad lielākais jaunums priekš manis bija, ka, tā kā govs piena olbaltums ir pārāk smags bērna vēl līdz galam neattīstīajam gremošanas traktam, tad tas netiek līdz galam sašķelts un tādēļ spēj sasaistīt ar pārtiku uzņemto dzelzi un izvadīt no organisma. Loģiski- tad dzelzs bērna organismā samazinās un ir iespējama dzelzs deficīta anēmija. (Par dzelzs deficītu, kas tas ir un kāpēc spinātu dzelzs uzsūcas švakāk nekā liellopa gaļas dzelzs, drīzumā būs rakstiņš sadaļā veselība)

Diskusijā piedalījās arī blogere Krista Baumane. Te var atrast viņas blogu. Tā kā pētijumā tika noskaidrots tas, ka tikai 37% mammu gatavo pārtiku mājās, tad Krista dalījās ar personīgiem ieteikumiem, lai tas sanāktu veselīgāk, tomēr taupot laiku:

  1. tā kā nevienam mūsdienās nav laika, tad iespējams noderīgi ir radīt īsceļus pārtikas pagatavošanā, taču nevis ar veikala fast food, bet gan mājas, piemēram, brīvdienās sagatavojot malto gaļu (pašiem mājās to samaļot no augstvērtīgas gaļas), pēc tam pagatavojot frikadeles (gaļas bumbiņas), kuras uzcep cepeškrāsnī un pēc tam sasaldē. Šādi var iegūt ātri pagatavojamu gaļas ēdienu, ko pievienot mērcēm, zupām utml., taču nepatērējot daudz laika darba dienās. Var sasaldēt arī buljonu, ko pēc tam ātri varēs pārvēst zupā.
  2. Krista arī ir mamma mazai meitenei un viņai aktuāla ir bērna ēdināšana. Lai bērns ēstu veselīgi, ēstu dārzeņus, Krista ieteica:
    1. krāsainību bērna šķīvī
    2. bērna gaume ir pārejoša– ja šodien brokoļus neēd, tas nenozīmē, ka rīt arī neēdīs. Vajag piedāvāt atkārtoti!
    3. uzkodas var būt arī veselīgas- dodies nevis saldumus, bet burkānus, augļus bez ierobežojuma
  3. un pats svarīgākais- lasīt, ko ēd. Ir svarīgi izlasīt un zināt, ko produkts satur.

Un tomēr, bērns ēdīs veselīgi tikai tad, ja to darīs arī vecāki. Tāpēc mans personīgais viedoklis, ka pārmaiņas bērna ēdienkartē ir jāsāk ar vecākiem. Lai izdodas tiem, kas varbūt tieši šobrīd ir nolēmuši to darīt. 🙂

Advertisements

One thought on “Pētījuma prezentācija par bērna uzturu Baltijas valstīs pirmo trīs dzīves gadu laikā

  1. Atpakaļ ziņojums: Pusfabrikāti mājās (frikadeles, buljons) | dabas bērnu mammas

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s