0

Tikšanās 7.05. kopsavilkums. Mātes diena.

Pagājušajā otrdienā, kad runājām par to, kā lutināt sevi māmiņu dienā un arī citās dienās, nebijām mēs diez ko kuplā skaitā (bijām tikai piecas). Nez vai tas liecina par to, ka tēmas par bērniem mums ir svarīgākas nekā par pašām? Es ceru, ka nē.

Mātes diena ir aizvadīta. Es personīgi apsveicu savu mammu ar pļavā salasītām sniegpulkstenītēm. Mammai patika. Sajutos kā bērnībā. Arī pati saņēmu tulpju pušķi, bet vispār jau man liekas, ka ir svarīgi lutināt tās mammas ne tikai šajā dienā, bet visu cauru gadu. Mammas darbs ir viens no smagākajiem darbiem pasaulē. Reti kurš to apstrīdēs.

Mēs runājām par to, kā atpūšamies no sava darba, kā izraujamies no mājām, jo šķita, ka tas ir visaktuālākais. Mums kā mammām nevajag daudz. Nevajag kādu īpašu lutināšanu, bet gan pavism saprotamu iespēju atpūsties un “atslēgties” no saviem pienākumiem.

Es stāstīju mammām kā man ir paveicies ar to, ka Henrija tētis ir gana saprotošs, lai atļautu man gan dejot vakaros 3 reizes nedēļā, gan arī ar draudzenēm iziet pasēdēt kādu vakaru vai brīvdienu, ja es tā vēlos. Tieši tādēļ nav tā, ka es pieprasītu kādu īpašu lutināšanu Mātes dienā, jo es tieku lutināta visu laiku. 

Arī Signe teica, ka viņai nav īpaši jālūdzas, lai varētu iziet paballēties kādu vakaru, jo arī Kārļa Ernesta tētis ir pretīmnākošs un atļauj Signei atpūsties no mammas pienākumiem, ja viņa to vēlas. Signe spēlē orķestrī un tas ir viens no veidiem kā viņa izvēdina galvu.

Daira stāstīja, ka viņai ir ļoti svarīgi iziet no mājas kaut uz brīdi un “atslēgties” no tā, ko viņa dara ikdienā. Daira iet uz jogu un tas ir viņas veids kā atpūsties. Noras tētis un Dairas vīrs Jānis, kurš nu jau ir regulārs kluba apmeklētājs (par ko mums liels prieks) piebalsoja, ka ja redz, ka Dairai, citēju: “ragi dūņās”, tad viņš vienkārši ļauj viņai iziet un darīt savas lietas, lai atpūšās cilvēks. Tā, ka mums bija arī ekskluzīva iespēja dzirdēt vīrieša viedokli par šo jautājumu.

Anete stāstīja, ka viņai nav tik viegli tikt prom no mammas pienākumiem, jo Anrija tētis ļoti daudz strādā un viņam nav iespējas pieskatīt mazo tik bieži kā gribētos. Anete, šad un tad, atbrauc uz Rīgu un atstāj Anriju māsām vai mammai, un tad iet ieprikties vai darīt citas lietas, kas ļauj viņai atpūsties.

Gunta bija tikko atgriezusies no pasākuma “SPA mammas dvēselei”, ko rīkoja Ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centrs “Līna”, un stāstīja cik viņa fantastiski tur atpūtusies un cik daudz iemācījusies par sevi kā cilvēku, kā arī iemācījusies cienīt savas vajadzības. Gunta ieteica visām mammām, kam ir tāda iespēja doties uz šo pasākumu, kas atkal tiks rīkots augustā, jo tā ir patiešām laba iespēja veltīt laiku tieši sev. Sev, nevis tik ļoti lai atpūstos, bet tieši, lai pilnveidotos, padomātu, sakārtotu galvu un paskatītos apkārt, tiktos ar citām mammām. Protams, arī atpūta nāk tam līdzi.

Šajā sakarā, mēs arī nonācām pie secinājuma, ka svarīgi, tajā laikā, kad tiekam ārā no mājas, ir tas, lai mēs darītu kaut ko priekš sevis. Ballēties un tērzēt ar draudzenēm ir laba lieta, bet tas nedod to atpūtu un domu sakārtošanu, kas mums ir tik ļoti vajadzīga. Turpretī, ja tā ir kāda sportiska nodarbe (joga, dejošana, skriešana), pastaiga vienatnē kādā skaistā vietā, kad nav jāuztraucas par bērnu, bet varam koncenrēties uz sevi un savu domu sakārtošanu un galu galā – klusumu apkārt – tas ir tas, kas nogurušai mammai ir vajadzīgs, lai atkal ar jauniem spēkiem varētu ķerties klāt pie mammas pienākumiem.

Jautāšu tām, kas nebija klāt tikšanās reizē: kā Jūs atpūšaties no ikdienas? Ko darat, lai izvēdinātu galvu? Vai Jums ir iespēja kaut reizi nedēļā izrauties no mājas bez bērna?

Advertisements
0

Aprīļa tematiskais pasākums “Kā fotografēt bērnus?”

Aprīļa tematiskā tikšanās bija ar bērnu fotogrāfi Vitu Plūmi. Vita mums mācīja kā labāk fotografēt bērnus un deva arī nedaudz dziļāku ieskatu fotogrāfijas mākslā kā tādā – pamācīja kā rīkoties ar fotoaparāta manuālo režīmu, pastāstīja dažus pamatprincipus par gaismu un kompozīciju fotogrāfijā, kā arī citas noderīgas lietas.

Tikšanās ar bērnu fotogrāfi Vitu Plūmi "Kā fotografēt bērnus?"
Tikšanās ar bērnu fotogrāfi Vitu Plūmi “Kā fotografēt bērnus?”

Šeit ir daži knifiņi un padomi no tikšanās:

Gaisma.

Zibspuldze „nogalina” jebkuru bildi, padarot to plakanu, acis sarkanas utt., tādēļ labāk mēģināt fotografēt izmantojot apgaismojumu vai dabīgo gaismu. Ja gaisma krīt no priekšas, tad bilde sanāk plakana. Ja gaisma krīt no sāniem vai no aizmugures, tad var izmantot atstarotāju (folija, balta papīra lapa). Labas bildes (portreti) sanāk fotografējot mazuli vannā, jo ūdens atstaro gaismu. Tāpat arī pludmalē, sniegā, smiltīs – tie visi atstaro gaismu. Vislabāk, ja gaisma krīt 45 grādu leņķī.

Kā fotografēt? Leņķi, vide, idejas.

Bērnu vienmēr vajag fotografēt viņa acu līmenī. Taisot bildes – ļaujam bērnam spēlēties ar savām rotaļlietām vai darīt to, ko viņš dara un mēs ar fotoaparātu rāpojam un lienam bērnam apkārt, lai dabūtu labu kadru. Zīdaiņus var fotografēt mammai/tētim uz pleca. Interesantas bildes sanāk fotografējot spogulī  – tad bildē varat dabūt arī sevi (fotografē tā, lai fotoaparātu spogulī neredz. Fotoaparātu var turēt izstieptā rokā vai novietot uz statīva vai jebkā cita un uzstādīt taimeri).

Katram bērnam vajag bildi metot sniegu gaisā vai pūšot to pret objektīvu no plaukstas un šļakstoties ar ūdeni (ķerot šos kadrus var noderēt ūdensnecaurlaidīgais fotoaparāta ietvars).

Bērnu var fotografēt ar viņa mīļākajām mantām.

Detaļas – bērna roka ar mīļāko mantu, kāja ar pirmo kurpīti.

Zīdaiņus fotografēt vislabāk līdz 2 nedēļu vecumam.

Jāuzmanās, lai bildē nav šķībs horizonts vai arī šķības vertikālās līnijas (piemēram, koks fonā), kā arī, lai nevienam no galvas nekas „neaug”.

Vitas darbus varat apskatīt viņas mājas lapā www.vitaplume.lv

1

Pusfabrikāti mājās (frikadeles, buljons)

Kad pavisam nesen pasākumā  izdzirdēju no Kristas par pusfabrikātu gatavošanu mājās, nolēmu, ka noteikti vajag izmēģināt. Tas ir tā, ka bulojona sagatavošanu un uzglabāšanu biju jau dzirdējusi un mazliet mēģinājusi. Bet daudz vairāk mani ieinteresēja frikadeļu taisīšana un saldēšana. Tad nu pagājušajā nedēļas nogalē nopirku labu izejas materiālu- šoreiz liellopa gaļu un nedaudz pameklēju receptes un taisīju “mājas pusfabrikātus”

Mani uzrunāja šī mājās gatavoto frikadeļu (agliski meatballs) recepte. Jāatzīst, ka tikai tagad palasot, man atvērās sapratne, cik daudz cilvēki pasaulē izmanto šādas jau pagatavotas frikadeles.

Es pieturējos pie receptes visai aptuveni- respektīvi, es lietoju sastāvdaļas, kā receptē, bet tie daudzumi bija vairāk vai mazāk “uz aci”, bet rezultāts tiešām bija mmmm! Daudzas bumbas pazuda tikko izņemtas no cepeškrāsns. 🙂 Protams, priekšnoteikums jebkuram maltās gaļas izstrādājumam ir kvalitatīva gaļa, katra mamma noteikti zina, kur var iegādāties priekš viņiem labāko gaļu, es liellopa gaļu un kaulus buljonam iegādājos savā piemājas Hartvikā. Nav viedokļa par citu produkciju, bet liellopa gaļa (arī jau malta, lai arī vispār rekomendē gaļu malt mājās pašiem) man slikta (lasīt- negaršīga, ar dīvainu aromātu) nekad vēl nav gadījusies.

Pēc pagatavošanas es atdzesēju un sasaldēju frikadeles, atkārtota pagatavošana bija ātra- ieripināju starp dārzeņiem sautējumā un, kas pats labākais manā uztverē, tur nebija nekādu piegaršu un pēcgaršu, no kā es pati ļoti baidījos, jo vispār esmu kaprīza un sildīti vai no saldētiem produktiem gatavoti ēdieni man parasti ir ar garšām un pēcgaršām. Garšoja tiešām labi, bērnam garšoja un Jānim garšoja un vispār visiem iesaku izmēģināt- darbadienu vakaros šis ir tiešām labs veids, lai negribētos cīsiņus vai desmaizes gatavot.

Buljona pagatavošana bija vēl vieglāka- nopirku “zupas izlases” kaulus gaļas veikalā, sagriezu lielos gabalos burkānu, slerijas sakni, ieliku veselu sīpolu, lauru lapas, smaržīgos piparus un pavisam nedaudz sāls. Vārot nosmēlu putas un ieguvu tiešām aromātisku buljonu ar zemu sāls daudzumu tajā, ar to papildināju sautējumus, kuskus, mērci nu tur izmantošanas iespējas ir bezgalīgas! Neesmu droša par uzglabāšanas ilgumu, bet man tas nav vēl bijis pārāk aktuāli, jo es savāru ne tik lielos apjomos un man trešajā dienā viss jau ir laimīgi apēsts. BET šķiet, ka ir pienācis laiks saņemties ilgi uzglabājama buljona varianta pagatavošanai. To var uzglabāt līdz pat sešiem mēnešiem. Šim pluss ir arī tas, ka tas aizņem mazāk vietas, jo ir koncentrētāks. Es savējo versiju uzglabāju vienkārši stikla burciņā.

Gatavošanas procesā (vismaz no šīm receptēm), tuvumā turēju mērvienību konvertētāju.

Lai sanāk! Un priecāšos dzirdēt ieteikumus citiem pusfabrikātiem, kas izdodas garšīgi! 🙂

4

Auduma autiņi- lietošanas pieredze

Tad nu es esmu nolēmusi sev un citiem pastāstīt par auduma autiņu lietošanas pieredzi. 🙂

Te ir tāds kā gids visos (iespējams, ka pat ne visos, bet daudzos) auduma autiņu veidos. Es palasīju tur un vēl citās vietās un sapratu, ka, lai man sanāktu lietot auduma autiņus, man vajag atrast maksimāli viegli lietojamu variantu. Tad nu es izvēlējos sistēmu ar mikrošķiedras ieliktņiem un PUL-virsbiksēm. Tas esot tāds sliņķu variants- tad nolēmu, ka man varētu derēt. Sākumā gan īsti neticēju atsauksmēm par to, ka katram bērniņam lietošana var atšķirties- ādas un bērna jūtības dēļ, bet tagad tam ļoti ticu. Un arī šajā rakstā ir tikai mana subjektīvā pieredze ar mana bērna individuālo reakciju. Tomēr labprāt uzklausīšu visas citas pieredzes, varbūt kaut kā vēl varu uzlabot mūsu auduma autiņu lietošanas ieradumus.

Par “ekipējumu”:

Mums ir softbums – 4 bikses un 12 ieliktņi (4 mazie to skaitā un 8 lielie), virsbikses divas ir echo un  divas omni, ir gan ar spiedpogām, gan ar klipšiem. Atšķrība starp abiem veidiem redzama te. Softbums piedāvā arī ļoti detalizētu aprakstu par lietošanu, kopšanu un vispār, praktiski visiem jautājumiem, kas saistīti ar auduma autiņiem, tādā kā grāmatiņā. Un tad mums ir ebay.co.uk atrastās yellowbloom autiņbiksītes- 8 bikses + 16 mikrošķiedras ieliktņi. Tur dizainu var izvēlēties un var izvēlēties arī aizdari: ar klipšiem vai ar spiedpogām. Es gan neieteiktu izvēlēties yellowbloom ar klipšiem- tie ir tādi asi un saskaroties ar mazuļa vēderu, var kairināt, Softbums klipši gan ir daudz pārdomātāki- mīksi un ar audumu virsū- tur nekas nevar tikt kairināts. Un vēl 10 littlelamb šādi ieliktņi .

Image Image

Jāsaka, ka ieliktņi vislabākie un kvalitatīvākie  (priekš mana bērna vajadzībām) ir Softbums un tur man nebija pārsteigums- arī cenas ziņā es no tiem sagaidīju vislabāko sniegumu. Sanāk, ka softbumiem ir mikrošķiedra, sašūta vairākos slāņus, kas ir virsū pašūta filcu un tam ir arī spiedpoga, ar kuru var piespraust autiņam iekšpusē. Kāpēc es piesaucu to filcu? Tāpēc, ka mana bērna dupša gadījumā tam bija noteicošā nozīme, lai mazā pētnieka dupsis neiekaistu. Jāpiebilst, ka ķīniešu yellowbloomiem ir tikai mikrošķiedras (mazāk kārtās nekā Softbums) ieliktnis, bez filca. Tas nozīmē, ka ir divas opcijas (atkal runāju par sava bērna dupša jūtīgumu): 1) likt ieliktni autiņā “iekšā”, bet tas nozīmētu, ka katreiz arī virsbikse jāmaina 2) izmantot manus 10 littlelamb ieliktņus- tie kāreiz ir tādi kā filcīgi un ļoti plāni. Jāpiezīmē, ka ar tiem littlelamb bija tā, ka tad, kad ieraudzīju sūtījumu, domāju, ka esmu iegrābusies un tikai iztērējusi naudu, bet šobrīd ir tā, ka mēs viņus liekam katreiz ar yellowbloom.

Par virsbiksēm– softbums ir ļoti jauki pielāgojama mala pie kājiņām (šī tehnoloģija ir īpaši šim ražotājam patentēta)- tas nozīmē, ka tur nav nekāds fiksēts lielums un var pievilkt ciešumu pēc katra mazuļa kājas apkārtmēra. Tas ir ļoti jauki- samazina noplūžu risku. Lai gan taisnības labad jāsaka, ka arī ar yellowbloom, kuriem nav šādas izmēru pielāgošanas sistēmas, manam mazulim noplūde arī nav bijusi, pieļauju, ka tāpēc, ka es tik bieži mainu ieliktņus un tie nespēj būt maksimāli pilni.

Iespējams, ka citas mammas, kam ir softbumi nodomās, kāmdēļ man tik daudz autiņu (citas min par mainīšanu pat reizi 5-6h)? Forumā var lasīt, ka mierīgi var iztikt ar 5 virsbiksēm un 15 ieliktņiem. Nu, tad laikam ir tā, ka mans jūtīgais deguns tomēr, grib bikses mainīt biežāk. Es reti izturu tās 3-4 stundas. Mums maiņa notiek pēc 2, maksimums 3 stundām, bet tas pamatā tādēļ, ka mans deguns kaut ko saož. Jāņa deguns neko nesaož un vispār neviens neko  nesaož, tā kā uzskatīsim šo bikšu daudzumu par manu untumu. 🙂

Par uzsūktspēju– jā, softbumi noteikti uzsūc kādas divas reizes vairāk, bet, kā jau iepriekš minēju, es nemaz līdz tam maksimumam uzsūktspējas ziņā netieku, jo nomainu ātrāk. Jāpiebilst, ka laiciņu lietojām tikai auduma autiņus, tajā skaitā arī  naktī. Atkal jau- neko sliktu nevaru teikt. Liku Softbums ieliktni + mazo ieliktni “iekšā” autiņā. Tas viss vairāk mana untuma par smaržām un vienreiz bija dupsis sarkanāks pēc nakts, kuras beigās bija sestdienas rīts un mēs ilgi novaļājiem gultā nemainot bikšeles. Tad laimīgi “nospīdēja” akcija uz Baby bamboo pamperiem  un pārgājām uz to, ka pa nakti liekam pamperu. Šim pasākumam ir tāds pluss, ka mūsu dēls bieži no rīta taisa savu dienas kakuci un tad laimīgi varam izmest visu ārā un nav jāskalo kaka. Tātad rezumē par uzsūktspēju: softbums mierīgi iztur 4 stundas, yellowbloom droši līdz 2 stundām. Uz nakti var pietikt ar lielo softbums+mazo. Un vēl…es teiktu, ka ja ļoti gribas lietot auduma autiņus, bet Softbums šķiet finansiāli pārāk nepieejami, es iedrošinātu lietot arī šīs lētākās alternatīvas. Jā, varbūt nebūs tik daudz ērtību, bet arī šie it kā ķīnīzeru varianti ir pietiekami labi lietošanā.

Jā, jā- tālāk ir tas jautājums par mazgāšanu– kāds jau ir pacenties un cāļa forumā sarakstījis ar ko var un ar ko nevar. Te ir jāsaprot, ka līdzekļi, ko var nav tikai ar domu “ka tik eko”, nē, te ir doma, lai nepiesārņo autiņus, lai uzsūktspēja nesamazinātos. Es noteikti arī ieteiktu mazgāt ar speciālo līdzekli. Pati lietoju šo un pirms tam lietoju arī Kastani Sensitive, bet tad foruma vecajie izteicās, ka kastanis nemaz neesot tik labs, bet tagad atkal skaitās derīgs- tas priecē, jo Kastanis un viņa dvīņu brālis Marine Sensitive ir lēti. Lai nu kā, es arī pieļāvu sākuma kļūdu pāris reizes izmazgājot ar Amway bērnu pulveri, ar ko mazgāju visas pārējās drēbes, jo, raugi, ka foruma sākumā Amway vēl nav atzīts par nederīgu ķīmiskā sastāva dēļ (tur laikam ir enzīmi). Bet pirmās reizes pēc priekšmazgāšanas (ražotājs pirms lietošanas iesaka izmazgāt vairākas reizes, lai produkts sāktu uzsūkt paredzēto daudzumu), es arī nejauši izmazgāju nepareizajā režīmā. Tā ka iespējams, mūsu autiņi nolietosies ātrāk nekā paredzēts instrukcijā. Un, iespējams, ka tieši tāpēc man uz dažiem autiņiem palika nelieli traipi pēc pirmajām mazgāšanas reizēm. Sanāk, ka mana neuzmanība vien ir vainīga!

Par mazgāšanas biežumu- ražotājs iesaka, ka netīru autiņu nedrīkst turēt ilgāk par trim dienām, visu mikroorganismu savairošanās dēļ. Tā arī daru- mazgāju katru trešo dienu.

Par lietošanas plusiem un mīnusiem:

Jā, nu godīgi- personīgi man vienreizējās autiņbikses lietot ir vieglāk. Sākumā bija ļoti liela sajūsma par visām glītajām biksītēm uz bērna dupša, bet tagad, pēc laika, es atzīstu- jā, ir čakars un ņemšanās lielāka! Dupsis mēdz kļūt nedaudz sarkans dažreiz un nekādus līdzekļus auduma autiņos īsti likt nedrīkst, jo tas piesārņo mikrošķiedras audumu. Kā vēl vienu lietu, ka kakas ir jāmazgā ārā (man gan īsti tā nav problēma, taču es pieļauju, ka ir mammas, kam šī varētu būt neērtība). Iepriekšējam jautājumam gan atrisinājums varētu būt tie ieklājamie papīri, ko pēc tam var tualetes podā nolaist un ieliktņa mazgāšana izpaliek. Es teiktu, ka mīnuss ir arī tā autiņbikšu ieliktņu krāšana pirms mazgāšanas- lai arī man ir speciālā soma, kas it kā neko cauri nelaiž, tās tomēr otrajā dienā jau nedaudz saost var. No otras puses, es esmu no cilvēkiem, kam ir ļoti svarīgi rīkoties saskaņā ar sirdsapziņu, un šajā gadījumā ir tā, ka mani vienkārši mocīja doma par katru pamperu, kas nav biodegradablais un noārdās 500 gadus. Turklāt, līdz divu gadu vecumam, bērnam tiks izmantoti kopumā apmēram 9000 autiņbikšu, kas ir apmēram divas tonnas ar nesadalošiem atkritumiem!!! Manai sirdsapziņai vieglāk gulēt ļauj auduma autiņa lietošana. Ļoti liels pluss ir tas, ka atkritumi ir jānes daudz retāk- pamperi tiešām aizņem ļoti daudz vietas atkritumos. Domāju, ka tas, ka mainu bikšeles bieži, arī par ļaunu nenāk- mans ieliktņu daudzums atļauj to darīt bieži, bet tanī pašā laikā mazgāšanas reižu daudzums nepalielinās. Un es gan tik pedantiski santīmu pie santīma neskaitu, bet naudas ietaupījums arī ir varens, jo viena mazgāšanas reize ir maksā mazāk nekā 20 santīmus, kas nozīmē, ka tā ir praktiski vienas vienreizējās autiņbiksītes cena! Par šo aspektu iepriekšminētājā cāļa forumā arī var atrast precīzus rēķinus. Un vēl, lai jūs nebaida mans diezgan plašais ekipējums, visticamāk, jūs varētu iztikt ar ievērojami mazāku daudzumu un līdz ar to arī mazākiem finansiāliem izdevumiem. Un, ja man jautātu, vai ir vērts mēģināt sākt lietot auduma autiņus, es noteikti saku- JĀ, IR VĒRTS! Lai arī tas ir grūtāk nekā vairot atkritumu kalnus ar vienreizējām autiņbiksēm, tas nav arī tik sarežģīti, lai to nevarētu izdarīt, protams, tikai tad, ja jūsu mazuļa dupsis spēj izturēt līdz ar jums.

Lai veicas tiem, kas nolēmuši izmēģināt! 🙂

2

Tikšanās 23. aprīlī kopsavilkums

Tikšanās tēma bija “Dari pati!”. Runājām par lietām, ko paša varam uztaisīt sev un bērniem.

Šoreiz atkal sanāca tā, ka vairāk runāju es – man bija diezgan daudz, kas sagatavots, ko Jums parādīt un pastāstīt, taču arī klātesošās mammas stāstīja par lietām, ko pašas pagatavojušas sev un savai ģimenei.

Es parasti iedvesmu lietām, ko uztaisīt meklēju www.pinterest.com un www.craftgawker.com – tur ir miljoniem ideju kā uztaisīt visdažādākās lietas! Iedvesmu atrodu arī dažādos blogos – vienā kādu foršu recepti, citā stāstu kā viegli uzšūt sev svārkus vai kā uztaisīt kādu interesantu apdruku apnikušam t-kreklam. Protams, ka lielākā daļa no šīm idejām arī paliek manā interneta pārlūkprogrammas grāmatzīmju sadaļā ar nosaukumu „Lietas, ko uztaisīt”, bet šis tas ir arī realizēts dzīvē un par to realizēto es ļoti priecājos.

Rādīju klātesošajām mammām idejas, ko var mājās uztaisīt no savas jau augstākminētās grāmatzīmju sadaļas – uzrakstīšu par dažām arī šeit un ielikšu dažas saites (pārsvarā visas instrukcijas un lapas ir angļu valodā):

Ziemassvētkos mazajam var uzmeistarot filca eglīti, ko viņš pats var rotāt ar filca rotājumiem. Šeit, manuprāt, tā ir padevusies veiksmīgāka.

Sienas dekors bērna istabai „Aprīļa pilieni”.

aprila_lietus

Ideja dokumentu organizēšanai uz rakstāmgalda – salieciet tos bundžas uz plauktiņa, kā zemāk redzamajā attēlā. Tās var pielīmēt pie plaukta, vai vienkārši brīvi ievietot.

bundzas_papiriem

Šeit un šeit ir idejas, kā uztaisīt dabīgus gaisa atsvaidzinātājus telpām, kas var kalpot arī kā dekoratīvi elementi.

Šādi pati vari pagatavot grāmatu plauktu vai vienkāši plauktu jebkādām vajadzībām:

Vēlāk, kad Jūsu mazuļi radīs mākslas šedevrus, tos var ļoti labi iemūžināt izšujot uz spilvendrānām, kā šeit:

bernu_zimejums_izshuts

Ja ir apnikušas savas šalles, tad no divām apnikušām var uztaisīt vienu jaunu un stilīgu.

Man ļoti mīlīga liekas šī mantiņa – bēbītis ar gultiņu, ko var forši visur paņemt līdzi – vairāk jau tā kā meitenēm, bet man jau liekas, ka arī puikām ir jāspēlējas ar lellēm un meitenēm ar mašīnām.

bebitis_kastitee

Šī ir viena no lietām, ko pati esmu uztaisījusi un kas man palīdz organizēt savu dzīvi, mājas tīrīšanu, darāmos darbus un citas lietas.

Šajā lapā var atrast daudz dažādu mājās uztaisāmu tīrīšanas līdzekļu. Īpaši mani ir ieintriģējis citrusu enzīmu tīrīšanas līdzeklis (to var atrast diezgan tālu skrullējot uz leju, otrajā lapā, publicēts 2011.gada novembrī). Pagatavošana gan ļoti piņķerīga (tādēļ arī neesmu vēl mēģinājusi uztaisīt), bet varētu būt labs – dodiet ziņu, ja kāda no Jums saņemsies uztaisīt

Receptēm latviešu valodā ir forši Kristas blogs www.krista.lv un www.cetrassezonas.lv . No četrām sezonām man absolūts favorīts ir ķirbju kūka, bet no Kristas receptēm nesen izmēģināju lēcu un saldo kartupeļu zupu, kas sanāca baigi labā.

No Kristas arī esmu aizguvusi ideju par pusfabrikātu gatavošanu mājās. Kādā lietainā brīvdienā var uzrīkot dienu virtuvē un sataisīt frikadeles, buljonu, zivju pirkstiņus un citas lietas, ko var salikt saldētavā un tad, kad laika nav, vai ledusskapis tukšs, bet mazais prasa ēst, tad var vilkt ārā pašas gatavotus pusfabrikātus nevis veikalā pirktos.

Vēl stāstīju par dažiem tīrīšanas līdzekļiem, ko izmantoju pati – vairs jau neatceros, kur dabūju šīs idejas – tās jau ir iesakņojušās manā ikdienā.

Dabīgs aizsērējušu cauruļu tīrītājs:

Caurulē ieber ½ glāzi dzeramās sodas, ielej ½ glāzi etiķa, apklāj ar mitru lupatiņu un atstāj uz 5 minūtēm. Tad noņem lupatu un uzlej vārošu ūdeni. Ja nepieciešams – atkārto vairākas reizes

Grīdas mazgājamais līdzeklis:

Uz spaini ūdens pievieno 5-10 pilienus citronzāles vai tējas koka eļļas

Drēbju balinātājs:

Veļas mazgājamam līdzeklim pievieno ¼ līdz ½ glāzes citrona sulas.

Vannas istabu tīru ar tīru etiķi. Tualetes podā ielej glāzi etiķa un atstāj uz nakti. No rīta iztīra ar birsti. Etiķi var ieliet pudelē ar izsmidzinātāju un ar to tīrīt vannas, izlietnes, dušas, flīzes un citas lietas. Arī tad – izsmidzinu un atļauju dažas minūtes iesūkties, tad notīru.

Logu un spoguļu tīrīšanai iesaku Norwex mikrošķiedras lupatiņu stiklam. Uz loga/spoguļa izsmidzina ūdeni un notīra ar lupatiņu. Es ikdienas tīrīšanas darbos izmantoju to pašu Norwex universālo lupatiņu, kura tiešām tīra ļoti labi un nav vajadzības pēc tīrīšanas līdzekļiem.

Pašas klātesošās mammas stāstīja kā ir pagatavojušas foto „rāmjus” – izkarot bildes uz pie griestiem ķēdēs piekārtām līstītēm, kaķu māju, rullo žalūzijas, rotaļlietas mazajiem un citas lietas.

Zemāk redzamās bildes ir Ivetas mājās uztaisītās lietas – rullo žalūzijas un bilžu “rāmji”.

DSC_0566 DSC_0568

DSC_0563 DSC_0560