0

Montesori pedagoģija. (Ieskats).

Es priecājos todien (07.11.2013) jūs visas un visus redzēt! Kā jau solīju, es mēģināšu dažas lietas uzrakstīt. Jo šī bija visstresspilnākā tikšanās visos aspektos. Šim ierakstam (cerams) sekos citi Montesori sakarā- detalizētāk par vidi, materiāliem, īpaši, ko var izveidot pats. Šis ir ieskats metodē.

Tātad par pašu pedagoģijas metodes autori- dr.Montesori.

Maria Montessori un viņas dēls Mario Montessori kopā ar bērniem, kādā no Montesori bērnu mājām.

Plašāk var lasīt te, bet īsumā..Marija Montesori dzīvoja laikā un sabiedrībā, kur pastāvēja nepārprotams dzimuma lomu sadalījums. Tā kā viņa nāca no pietiekami turīgas ģimenes, izglītība bija pašsaprotama, taču Montesori prāts nenesās uz kādu no tā laika sieviešu izglītībām:valodām, pedagoģiju. Montesori bija ļoti eksakti un matemātiski tendēta, sākotnēji vēloties kļūt par inženieri, bet galu galā tomēr iestājoties medicīnas fakultātē. Un no sākta gala- ejot pret straumi! Ar savām spējām, iegūstot stipendijas studijām un paabeidzot augstkolu kā labākā savā kursā, viņa izvēlas pediatriju kā prioritāro priekšmetu un ātri vien kļūst par garīgi slimu bāreņu nama vadītāju. Un beidzot!!! Beidzot es varu sākt stāstīt par pedagoģiju. 🙂 Montesori studējot literatūru un strādājot ar bērniem, ātri vien saprot, ka nevis medikamenti spēs šos bērnus izārstēt, bet gan spēja viņiem iemācīt spēt būt patstāvīgiem, tātad būtībā- atslēga ir pedagoģijā! (Tik vienkārši!) Un viņa sāka strādāt. Radot materiālus un pieeju, kas balstīta uz cilvēka psihomotorās attīstības principiem, kā arī, kas iet rokunrokā ar neirofizioloģijas pētījumu rezultātiem arī mūsdienās. Drīz vien redzami augļi- Montesori skolnieki savos sasniegumos pārspēj veselos bērnus. Tas saceļ vētru! Drīz vien Montesori pedagoģijas principi tiek publicēti un 20.gs. 20tajos gados Amerikā ir jau ap 1000 pēc Montesori metodes darbojošos skolu. Karš un pēckara gadi situāciju maina, taču ASV skolas vienmēr ir bijušas un šobrīd arī ir ļoti lielā skaitā.

Garš ievads, bet…ir jāzina vēsture,lai izprastu. Tā ir mana nostādne. 🙂

Montesori manā skatījumā sākas ar cieņu. Ar cieņpilnu attieksmi pret bērnu. Un tā sākas nevis ar piedzimšanu, bet gan ar grūtniecību. Ideāli, ja šīs cieņpilnās attiecības sākas jau pirms ieņemšanas brīža- vecāki nobriest savā apziņā. Sagatavojas dzemdību brīdim un bērniņa ienākšanai savā dzīvē un savā vidē.

Nekādu redeļgultu jau kopš paša sākuma.

Sagatavota vide ir viens no pamatbalstiem Montesori filozofijā, un man gribētos teikt, arī dzīves stilā un izpratne par to, kas ir cieņpilna atrieksme. Vide mājās ir nozīmīga visās plāksnēs. Harmonija un miers kā atslēga. Maigas krāsas sienas, floor bed (grīdas gulta), vieta mazulīša pārģērbšanai un krēsls zīdīšanai. Ideāli, ja ir zems logs, lai mazulis jau no paša sākuma var sekot dienas un nakts maiņai. Pie sienas ir liels spogulis, jo, kā jau minēju, Montessori mācība iet rokurokā ar psihomitoro attīstību, bet tajā spogulis ir ļoti noderīgs. Lai iepazītu savu ķermeni. Nedaudz vēlāk arī parunāties ar savu atspulgu. Virs gultas Montesori mobiles pie sienas ģimenes fotogrāfija vai mākslas darbu rekprodukcijas. Ir svarīga estētika, jo bērniem agrā vecumā dominē labā smadzeņu puslode, kas arī nākotnē uztvers estētiku un mākslu. Montesori uzsver, ka bērna prāts attīstās caur kustību jeb motoriku, tāpēc bērnam ir nepieciešama kustību brīvība, tāpēc arī grīdas gulta ir izvēles vieta gulēšanai. Kustību brīvība arī apģērba, kā arī maksimāla izvairīšanās no vietām, kur bērns tiek “ieslodzīts”, piemēram, staiguļi. Protams, ir brīži, kad tas ir neizbēgami- autosēdeklītis, vai pastaigu laikā slings, ratiņi. Tomēr jāņem vēra, ka tiklīdz mazais ir spējīgs staigāt, ir jāļauj viņam kādu brīdi pašam izvēlēties, kurā virzienā iet. Jā, mums pilsētā šis punkts atkal ir grūts..

Montesori cieņas aspektā runā arī par cieņu pret dabu un apkārtējo vidi. Tas nozīmē, ka liela vieta ir paredzēta iešanai ārā, dabas pētīšanai, iespējams, esat pamanījušas, ka arī vienkārša peļķē iekritusi lapa vai koka miza spēj aizraut mazo pētnieku uz vairākām minūtēm. Te jāpiemin, ka arī lietās, ko izmanto ikdienās un Montesori materiālos dominē dabiski materiāli– koks, vilna, zīds utt. (Bet, mēs mammas jau tāpat zinām, ka dabiskie materiāli ir bērniem visdraudzīgākie:) )
Montessori runā par Absorbējošo prātu (Absorbendt mind), kas piemīt bērnam. Viņš absorbē visu- gan labu, gan sliktu. Kā sūklis, bet mēs (vecāki un skolotāji) izvēlamies ūdeni. Ir jāsaprot, ka mēs nevis nosakām bērna dzīvi, bet viņam palīdzam. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pārlieku liela palīdzība bērnu traumē un, patiesībā, padara nespējīgu. Bērna ķermenis un prāts meklē izaicinājumu, bet, ja mēs nemitīgi koriģejam viņa kustības, piemēram zīmējot, vai norādam kā būtu labāk vai mūsuprāt pareizāk, tas bērnu padara nespējīgu un neieinteresētu jebkurā darbiņā.

Montesori māca, ka bērna prātam sākumā ir jāiemācās uztvert reālais, lai vēlāk saprastu abstrakto, tas nozīmē, ka rotaļu suns izskatās pēc īsta suņa un grāmatas ir ar ilustrācijām, kas pietuvinātas reālajām. Mums nav jābaidās saukt lietas īstajos vārdos, ja runājam par priekšmetiem- tas nozīmē, ja, piemēram bērns ir aizņemts ar divu dažādu materiālu krūžu pētišanu, tad mēs droši drīkstam teikt: “re, viena ir māla krūze, bet šī- ir metāla”. Iesaku izlasīt Zanes Krūmiņas rakstu te.

Montesori māca, ka mums skolotājam vai vecākam ir jāobservē bērns, tas nozīmē brīdī, kad bērns darbojās, klusi jāpēta un vēlāk izdarīt secinājumus par viņa rīcību. Tas nozīmē, ka mums pieaugušajiem ir jāķer sensitīvos periodus– brīžus, kad bērns ir ieinteresēts skaitīšanā vai lasīšanā, vai podiņmācībā, vai, piemēram, iemācīties pats ģērbties. Jo tieši šajos brīžos bērns vēlamos darbiņus darīs ar maksimālu koncentrāciju. Starp citu, te Evelīna Sproģe ir uzrakstījusi lielisko rakstu satori.lv par bērnu koncentrēšanos un tās nozīmīgumu.

Kad mazulis piedzimst, mums lielajiem gribaas domāt, ka viņš ir bezpalīdzīgs vīstoklītis, pilnīgi atkarīgs no mums un mēs pieaugušie nosakām visu- kur viņš gulēs, ko ēdīs, ko vilks mugurā…un mēs ejam.vēl tālāk! Savā prātā mums liekas, ka tā ir labāk. Labāk jā, bet kam? Vieglāk mums! Bet tas mazais vīstoklītis nav tikai vīstoklītis, bet gan jauns cilvēks. Un tas jāciena jau no paša sākuma. Tikai tas nenozīmē, ka Montessori paredz bērnus bez robežām. Brīvība vienmēr ir ar robežām (ļoti filozifiska tēma pati par sevi). Bērnam patīk zināt robežas, bet tas savukārt ir nekas cits, kā disciplīna. Man ļoti patīk, kā Karīna Liepiņa te  (jāpaskorllē drusku uz leju līdz rakstam Brīvība un disciplīna Montessori pedagoģijā) runā par to. Jā, Montesori pedagoģija māca, ka katrai lietai ir sava vieta. Tas ne tikai bērnos attīsta kārtības mīlestību, bet arī materiāli daudz vairāk uzrunā bērnu, ja tie stāv glīti nolikti plauktā, nevis samesti kaudzē mantu kastē. (Iespējams, jau esat dzirdējušas, ka mantu kaste varbūt nemaz nav labākais risinājums mazulim, par to runā ne tikai Montessori pedagoģijā). Bērnu zīmuļi stāv zīmuļu turētājos (kā attēlā). Un ziniet, arī, ja bērns vēl pavisam maziņš (mums mājās zīmuļi tā stāv jau kopš 12 mēnešu vecuma), viņš spēj iemācīties zīmuļus likt pa pareizajiem trauciņiem pat, ja nezina vēl krāsu vārdus. Domāju, ka viņam tas nāks par labu arī vēlāk mācoties krāsas.
Beidzot mēs tiekam pie materiāliem, tātad Montesori  materiāls dalās 5 grupās:

·praktiskās dzīves materiāls
·sajūtu materiāls
·matemātikas materiāls
·valodas materiāls
·kosmiskā audzināšanas materiāls

Praktiskās dzīves vingrinājumi: piemēram, „pogu pogāšana”, “Ūdens liešana”, “šķirošana”, “Galda mazgāšana”, “roku mazgāšana”, “priekšmetu pārnešana ar karoti”.  Bet jāsaprot, ka vingrinājums “galda mazgāšana” nav paredzēts tikai tāpēc, lai bērns mācētu mazgāt galdu. Tiešai mērķis ir saistīts ar kusrītub koordināciju un pinveidošanu.Tie palīdz bērnam kļūt neatkarīgam no pieaugušajiem un veido bērnu par patstāvīgu un pašapzinīgu būtni.

Sajūtu materiāls attīsta garu un sajūtas.Bērns visu iepazīst ar ma”nam, ņemot rociņā, arī pagarošjot. Tāpēc maņu attīstībai pirmskolas vecumā ir izšķiroši svarīga loma. Lietu īpašības ( biezs, plāns,īss, garš, smags, viegls) ir sajūtanas. Bērns var uztvert, ko nozīmē vārds “ciets metāls” vai “smags priekšmets”. Bērns jau sajūtu līmenī var iemācīties daudzas turpmākajā skološanās dzīvē svarīgas lietas, mani pašu ļoti uzrunā ģeometriskie ķermeņi (cieti, diezgan lieli ģeometriski ķermeņi- lode, prizma, ovoīds, piramīda u.c). Man pašai iespējams, būtu labāka stereometriskā sajūta (ne tikai ģeometrijā), ja es agrā bērnībā jau sajūtu līmenī zinājusi, kas ir , piemēram, konuss. Sajūtu uzdevumu mērķis ir no konkrētā nonākt pie abstraktā. Tiek uztverti vairāki matemātikas pamatprincipi jau sajūtu līmenī, bet tas noteikti būs vieglāk nekā vēlāk mācīties likumus rakstītā veidā no grāmatām.

Ar pērlītēm bērns var reāli “iztaustīt”, cik ir simts, bet cik-tūkstotis. Un arī, kā izskatās skaitļa kubs, ka no tā tiešām arī var izveidot kubu.

Matemātikas materiāls, pirmkārt, sniedz priekšstatu par skaitļiem un daudzumu. Darbojoties ar „pērlīšu materiālu” bērns mācās, ka skaitlis reprezentē noteiktu daudzumu. Ar materiāla palīdzību bērnam ir gan iespēja skaitļus sadalīt, tādā veidā iegūstot zināšanas matemātisko darbību veikšanā, gan iegūt priekšstatu par decimālsistēmu. Matemātikas materiāls piedāvā iespēju apgūt formas un mērus. Ar vienkāršiem piemēriem bērns iegūst zināšanas aritmētikā un ģeometrijā. (šis apraksts ņemts no Bērnu pieskatīšanas un rotaļu centrs “Brīnumpupa )

Montesori pedagoģijā izmanto “skaņu maisiņus”. Auduma maisiņā atrodas lietas, kas sākas ar konkrēto burtu. (Piemērs gan angļu valodā)

Valodas materiāls palīdz vārdu krājuma paplašināšana, taču stāstot, lasot priekšā vai klausoties bērns mācās skaidri izteikties, gan vārdiem, gan teikumos. Dabiskā zinātkāre 4.dzīves gadā rosina bērnus mācīties lasīt un rakstīt. Ar materiāla palīdzību bērns attīsta rokas veiklību un kustību koordināciju, un darbu ar papīru un zīmuli. Bērns mācās pirmos burtus un to skaņu. Rokas treniņš rakstīšanas virziena un kustību attīstībai turpinās, kamēr šīs kustības kļūst spontānas. Ar „kustīgā alfabēta” palīdzību bērns mācās skaņas pārvērst burtos un izprast uzrakstītā nozīmi. ( šis apraksts ņemts no Bērnu pieskatīšanas un rotaļu centrs “Brīnumpupa)

Kosmiskais materiāls ir “par un ap” visu mums apkārt.

Kosmiskā audzināšana. Bet tas nenozīmē, ka te runa ir tikai par kosmosu, pēc būtība šī sadaļa ietver visu mums apkārt- ģeogrāfiju, fiziku, bioloģiju un vēsturi. Bērns mācās lietas, kuras viņš redzēs materiālajā pasaulē. Kā tās veidotas un kā funkcionē.

Un tad par manis minētajiem Klusuma vingrinājumiem. Te ir piemērs. Mazliet citādāks, kā darījām mēs. Bet varbūt noder?

BET nekas šajā dzīvē nav absolūts. Es varu arī atrast kritiku Montesori pedagoģijai.  Nē, tā nav kritika, drīzāk ka personīgi man kaut kas pietrūkst līdz pilnai laimei.Pirmkārt man kā cilvēkam (ne gluži mūziķim, bet ar mūziku uz “Tu”) tomēr šķiet, ka mūzika prāta attīstībai dot daudz, tāpēc man liekas, ka mūzika ir vēl nedaudz “jāpieliek klāt” tradicionālajm Montesori, un tad tas jauki viens otru papildina. Tradiocionālā Montesori ir arī mūzika un māksla, bet varbūt kādam vecākam šķitīs, ka varētu būt vairāk. Otrkārt, mani vienmēr nedaudz mulsinājis jautājums par lomu spēlēm. Man atkal sanāk pieminēt Zanes Krūmiņas rakstu.

Kas attiecas uz informāciju, tad es pati sāku ar grāmatu lasīšanu. Te ir vairāki piemēri. Kura ir labākā? Tas ir individuāli, man šķiet. Bet varbūt pareisā secība ir sākt ar pašas Montesori darbu lasīšanu. Sarakstā var redzēt, kurām autore ir pati Montesori.

Latviešu mammas raksta! Es te piesaukšu man subjektīvi patīkamākos un noderīgākos, bet ir jau vēl citi.

Blogi, kuri iedvesmo Evelīnas Sproģes blogs – šis ir mans personīgais favorīts no latviešu mammu blogiem. Turklāt esmu sajūsmā arī par Evelīnas kursiem “Montessori mājas apstākļos”. Ķeriet informāciju blogā par nākamo iespēju!

Zanes Krūmiņas blogs- man patīk, ka Zane un Evelīna raksta rakstus satori.lv, man pašai tie ķsiet noderīgi.

Karīnas Liepiņas blogs – šis blogs arī ir jauks, turklāt Karīna mēdz dāvāt arī ļoti noderīgas blogdāvnas.

Līgas Kristas Solimas blogs – viņa atšķirīgāk, bet ir interesanti. Man ļoti patika rakstu sērija par bērnudārziem.

Viktorijas blogs- pavisam jauns blogs, bet man prieks par katru mammu, kas dalās.Un šajā blogā ir lieliskas idejas! Un Viktorija daudz ko piedāvā arī lejuplādēt.

http://www.emontessori.lv – te var iegūt materiālus, iepriekš piereģistrējoties.

Montessori bērnu māja un Pētnieku darbnīca– vieta, kur var mācīties Montessori pedagoģiju.

how we montessori šis ir mans personīgais favorīts no ārzemju blogiem, bet, nudien ir tā, ka ir vēl arī ļoti daudzi citi.

http://wildflowerramblings.com/ – šeit mamma Amy raksta un rāda dažāda Montesori iedvesmotās (Montessori inspired) aktivitātes, kā arī dažādas aktivitātes mājās, ar ierobežotiem līdzekļiem.

Savukārt, kas attiecas uz materiāliem…uh! google.com noteikti piedāvās daudzas vietas! BET svarīgi ir saprast, ka ne jau materiāls padarīs jūsu māju par Montessori bērnu māju, bet gan jūsu dzīvesstils un izturēšanās veids pret bērnu. Ir jāsaprot, ka tie cilindru bloki stāvēs bernistabā stūrī, ja dzīvojamā istabā būs ieslēgts TV ar multenēm vai iedots aipads ar spēlītēm. Ir jāsaprot, ka Montesori pedagoģija ir, kas vairāk nekā materiāli. Tā ir dzīves uztvere, kā dzīvojam mēs paši un ko mācam bērnam. Jā, nu mums mājās tagad ir tā, ka dators tiek izmantots vien tad, kad mazais čuč, tāpat arī ar TV un gudrais telefons. Es esmu cilvēks parastais un neteikšu, ka man ļoti viegli nāca atteikties no ekrāniem, bet tas mums visiem trim ir nācis par labu. Dzīve ir lēnāka (jo pilsētā taču viņa tā skrien) un mēs protam dzīvot klusumā un vairāk būt viens otram. Un to es izbaudu.

Resursi: Mani kursu pieraksti un konspekti no grāmatām un personīgais redzējums, novērojumi :). Uzklikšķinot uz attēliem, var redzēt to avotus.

Advertisements
0

Par saules aizsargkrēma izvēli.

Man ir ļoti grūti saņemties tādam datora darbam, gan tāpēc, ka ārā ir tik jauki saulains laiks, gan tāpēc, ka manam, nu jau tik lielajam palīgam visu laiku gribas man palīdzēt un tā kā dators- tā nav bērnu manta, tad rakstīt var tikai jau melnā naktī, bet tad miegs nāk arī man.

Tātad, runājot ar mammām mūsu tikšanās reizē, par saules aizsargkrēma jeb, kā runājot mēs sakām- sauļošanās krēma (SK), nepieciešamību visas bijām vienisprātis (uzsveru šo, jo par repelenta nepieciešamību tā vis nebija). Patiesībā mums jau visām arī tāds bija iegādāts- tā teikt, bērnam draudzīgais variants. Tomēr diskusijā iepazīstināju mammas (tajā skaitā arī sevi:) ) ar atsevišķiem knifiņiem, kam pievērst uzmanību nākamreiz izvēloties SK.

Vispirms atgādināšu pašu ABC. Pediatri neiesaka pavisam mazulīšiem lietot SK – piemēram, ASV pediatri iesaka mazuļus līdz sešiem mēnešiem vispār maksimāli slēpt no saules. Vecākiem mazuļiem noteikti lietot SK, kas ir piemērots bērniem. Tomēr jāatcerās, ka jācenšas izvairīties no indīgākās saules (no rīta 10-11 līdz pēcpusdienas 15-16). Bet es uzsveru “jācenšas”, jo attiecībā par šīm lietām, kategorisms varētu būt kaitīgs. Vēlams, lai mazulim būtu plāns, elpojošs apģērbs vienā kārtā, bet atsegtās ķermeņa dāļas iesmērētas ar SK. Jāatceras, ka jāiesmērē arī pēdiņas, jo tās arī var apdegt. Vēlams lietot arī saulesbrilles (ja vien mazais pētnieks to ļauj 🙂 ).

Pirmkārt, atgādināšanu, kāpēc SK ir nepieciešams un arī tad, ja iespēju robežās turam mazuļus ēnā. Kāpēc SK nepieciešams pat ēnā?

Tāpēc, ka saules stari jeb ultravioletais starojums (UV starojums) sastāv no divu veidu stariem UVA un UVB (tā kā bildē augšā). UVA ir garo viļņu saules stari un pat mākoņainā dienā un ēnā, tie kaitīgi iedarbojas uz ādas dziļākajiem slāņiem, izraisot novecošanos. UVB stari ir īso viļņu saules stari un pamatā tie izraisa apdegumu, tomēr gan UVA, gan UVB stariem ir nozīme ādas vēža attīstībā. Kopsavilkumā mēs varam secināt divas lietas: pirmkārt, ka atrodoties ārā pat ēnā vajadzētu lietot SK, ne tikai apdegšanas riska dēļ, bet arī, lai ādu aizsargātu. Otrkārt, izvēloties SK būtu svarīgi zināt, ka SK aizsargā gan no UVA, gan no UVB stariem. Kā to zināt? Tātād, esam dzirdējuši par sun protection factor jeb SPF, zinām, ka klāt ir skaitļi. SPF apzīmēs spēju aizsargāt no apdeguma, tātad no UVB stariem pamatā. Te būtu svarīgi atcerēties, ka vēlams lielso SPF ciparus izvēlēties ne tikai bērniem, bet mums pašiem arī. Tad par tiem cipariem- tie nav salikti pēc patērētājam (un arī loģikai:) ) draudzīgiem principiem.

  • SPF 2 aiztur 50% no UVB stariem
  • SPF 4 aiztur 75% no UVB stariem
  • SPF 8 aiztur 87% no UVB stariem
  • SPF 15 aiztur 93% no UVB stariem
  • SPF 30 aiztur 97% no UVB stariem
  • SPF 50 aiztur 98% no UVB stariem
  • SPF 100 aiztur 99% no UVB stariem

Tātad sanāk, ka ir liela atšķirība vai  izvēlies SPF 4 vai SPF 8 krēmu, toties nav pārāk liela atšķirība, vai izvēlies SPF 30 vai SPF 100. Bet tāpat jūs nevarat dabūt krēmu, kas pasargātu simtprocentīgi no visiem UVB stariem.

Taču- kā jau minēju, SPF ir tikai aizsardzība pret UVB stariem, svarīgi būtu izvēlēties krēmu, kurš ir arī pret UVA stariem, tāds būs marķēts kā blocks UVA/UVB vai arī kā broad spectrum vai arī ir jāskatātās uz zvaigznīšu marķējumu- tas apzīmē aizsardzību pret UVA, maksimums ir piecas zvaigznes, speciālisti iesaka izvēlēties vismaz ar četrām zvaigznēm.

SK marķējuma piemēri

Vēl noderīgi būtu izvēlēties ūdensnoturīgu SK. Tas noder ne tikai tad, ja būsiet pludmalē, bet svarīgi arī, ka krēms turpinās aizsardzību pat, ja mazulis svīdīs.

Tirgū ir pieejami repelenti, kas satur arī SK, speciālisti tomēr neiesaka izvēlēties tā iemesla dēļ, ka SK bieži ir jāuzliek atkārtoti, taču repelenti parasti jālieto tikai vienreiz dienā, tāpēc pastāv iespēja lieki lietot ķimikālijas.

Izvēloties līdzekli bērnam, ir īstā reize rūpīgi palasīt sastāvu (Nevienmēr uzraksts “Baby” nozīmē, ka viss ir bērnam draudzīgs). Protams, svarīgi izvēlēties iespējami “nekaitīgu produktu”, tātad bez parabēniem, hipoalerģisks, bez smaržvielām.

Lai tiktu skaidrībā par sastāvu…

šie nodrošinās aizsardzību pret UVB (treknināti iezīmētie nodrošina mazāku aizsardzību):

  • Avobenzone
  • Benzophenones (Oxybenzone, Dioxybenzone, Sulisobenzone)
  • Mexoryl SX, also known as Ecamsule
  • Menthyl anthranilate (Meradimate)
  • Titanium Dioxide
  • Zinc Oxide

Bet šie pret UVA (treknināti iezīmētie nodrošina mazāku aizsardzību):

  • Aminobenzoic acid (PABA)
  • Benzophenones (Oxybenzone, Dioxybenzone, Sulisobenzone)
  • Cinnamates (Cinoxate, Octocrylene, Octyl Methoxycinnamate)
  • Menthyl anthranilate (Meradimate)
  • Mexoryl SX ( Ecamsule)
  • Salicylates (Homosalate, Octisalate, Trolamine Salicylate, Octisalate)
  • Padimate 0
  • Phenylbenzimidazole
  • Titanium Dioxide

Esat pamanījušas, ka daudzi SK mēdz atstāt tādas, kā baltas tas visticamāk ir cinka oksīds, tāds ir arī pie mums tik ļoti populārajā Sudo krēmā. Vispār tiem bērniņiem, kuri ir jūtīgāki un alerģiskāki iesaka izvēlēties SK, kas sattur cinka oksīdu, lai lieki neprovacētu alerģiskas reakcijas. Cinka un titāna oksīdi ir, tā sauktie, fizikālie filtri- tie pasargā no saules stariem atstarojot, tāpēc arī uz ādas mēdz palikt baltās pēdas. Mūsdienās daudzi līdzekļi satur sarakstā minētos ķīmiskos līdzekļus, kas aiztur saules starus, tos absorbējot, tāpēc nevajag satraukties, ja padomājot par savu SK, saprotat, ka tas nekādas baltas pēdas neatstāj. 🙂

Daudzi speciālsiti neiesaka izvēlēties bērniem SK, kuri satur etinyl palmitate (vitamīns A) vai oxybenzone, jo īpaši kaitīgs maziem bērniem ir A vitamīns (par to sīkāk kādā citā rakstā).

Jautājums, vai bērniem drīkst vai nedrīkst lietot pieaugušo SK, uz to atbilde pretēji ražotāju uzskatam ir šada: drīkst lietot, ja ir bērnam atbilstoša stipruma SPF un UVA aizsardzību un sastāvs ir bērniem draudzīgs.

Vēl aptaujas ir pierādījušas, ka visdārgākais ne vienmēr ir vislabākāis, tomēr ieteicams izvēlēties jums pārbaudītus zīmolus, tas tādēļ, ka drošticamāk, ka sastāvs ir pārbaudīts un sastāvs uz kastītes un tūbiņā būs viens un tas pats.

Un vēl..vienmēr lietojiet SK kā norādīts instrukcijā– ir tādi līdzekļi, kas jālieto biā reizi dienā, ja sanāk atrasties ārā visu dienu.

Lai visiem brīnumskaista vasara un tikai labākās atmiņas par sauli un sauleszaķiem! 🙂

Infromāciju par skaitļiem un sastāviem ņēmu no ASV Pediatru Akadēmijas mājas lapas.

Un pāris fakti arī no http://www.mayoclinic.com.

1

Pusfabrikāti mājās (frikadeles, buljons)

Kad pavisam nesen pasākumā  izdzirdēju no Kristas par pusfabrikātu gatavošanu mājās, nolēmu, ka noteikti vajag izmēģināt. Tas ir tā, ka bulojona sagatavošanu un uzglabāšanu biju jau dzirdējusi un mazliet mēģinājusi. Bet daudz vairāk mani ieinteresēja frikadeļu taisīšana un saldēšana. Tad nu pagājušajā nedēļas nogalē nopirku labu izejas materiālu- šoreiz liellopa gaļu un nedaudz pameklēju receptes un taisīju “mājas pusfabrikātus”

Mani uzrunāja šī mājās gatavoto frikadeļu (agliski meatballs) recepte. Jāatzīst, ka tikai tagad palasot, man atvērās sapratne, cik daudz cilvēki pasaulē izmanto šādas jau pagatavotas frikadeles.

Es pieturējos pie receptes visai aptuveni- respektīvi, es lietoju sastāvdaļas, kā receptē, bet tie daudzumi bija vairāk vai mazāk “uz aci”, bet rezultāts tiešām bija mmmm! Daudzas bumbas pazuda tikko izņemtas no cepeškrāsns. 🙂 Protams, priekšnoteikums jebkuram maltās gaļas izstrādājumam ir kvalitatīva gaļa, katra mamma noteikti zina, kur var iegādāties priekš viņiem labāko gaļu, es liellopa gaļu un kaulus buljonam iegādājos savā piemājas Hartvikā. Nav viedokļa par citu produkciju, bet liellopa gaļa (arī jau malta, lai arī vispār rekomendē gaļu malt mājās pašiem) man slikta (lasīt- negaršīga, ar dīvainu aromātu) nekad vēl nav gadījusies.

Pēc pagatavošanas es atdzesēju un sasaldēju frikadeles, atkārtota pagatavošana bija ātra- ieripināju starp dārzeņiem sautējumā un, kas pats labākais manā uztverē, tur nebija nekādu piegaršu un pēcgaršu, no kā es pati ļoti baidījos, jo vispār esmu kaprīza un sildīti vai no saldētiem produktiem gatavoti ēdieni man parasti ir ar garšām un pēcgaršām. Garšoja tiešām labi, bērnam garšoja un Jānim garšoja un vispār visiem iesaku izmēģināt- darbadienu vakaros šis ir tiešām labs veids, lai negribētos cīsiņus vai desmaizes gatavot.

Buljona pagatavošana bija vēl vieglāka- nopirku “zupas izlases” kaulus gaļas veikalā, sagriezu lielos gabalos burkānu, slerijas sakni, ieliku veselu sīpolu, lauru lapas, smaržīgos piparus un pavisam nedaudz sāls. Vārot nosmēlu putas un ieguvu tiešām aromātisku buljonu ar zemu sāls daudzumu tajā, ar to papildināju sautējumus, kuskus, mērci nu tur izmantošanas iespējas ir bezgalīgas! Neesmu droša par uzglabāšanas ilgumu, bet man tas nav vēl bijis pārāk aktuāli, jo es savāru ne tik lielos apjomos un man trešajā dienā viss jau ir laimīgi apēsts. BET šķiet, ka ir pienācis laiks saņemties ilgi uzglabājama buljona varianta pagatavošanai. To var uzglabāt līdz pat sešiem mēnešiem. Šim pluss ir arī tas, ka tas aizņem mazāk vietas, jo ir koncentrētāks. Es savējo versiju uzglabāju vienkārši stikla burciņā.

Gatavošanas procesā (vismaz no šīm receptēm), tuvumā turēju mērvienību konvertētāju.

Lai sanāk! Un priecāšos dzirdēt ieteikumus citiem pusfabrikātiem, kas izdodas garšīgi! 🙂

4

Auduma autiņi- lietošanas pieredze

Tad nu es esmu nolēmusi sev un citiem pastāstīt par auduma autiņu lietošanas pieredzi. 🙂

Te ir tāds kā gids visos (iespējams, ka pat ne visos, bet daudzos) auduma autiņu veidos. Es palasīju tur un vēl citās vietās un sapratu, ka, lai man sanāktu lietot auduma autiņus, man vajag atrast maksimāli viegli lietojamu variantu. Tad nu es izvēlējos sistēmu ar mikrošķiedras ieliktņiem un PUL-virsbiksēm. Tas esot tāds sliņķu variants- tad nolēmu, ka man varētu derēt. Sākumā gan īsti neticēju atsauksmēm par to, ka katram bērniņam lietošana var atšķirties- ādas un bērna jūtības dēļ, bet tagad tam ļoti ticu. Un arī šajā rakstā ir tikai mana subjektīvā pieredze ar mana bērna individuālo reakciju. Tomēr labprāt uzklausīšu visas citas pieredzes, varbūt kaut kā vēl varu uzlabot mūsu auduma autiņu lietošanas ieradumus.

Par “ekipējumu”:

Mums ir softbums – 4 bikses un 12 ieliktņi (4 mazie to skaitā un 8 lielie), virsbikses divas ir echo un  divas omni, ir gan ar spiedpogām, gan ar klipšiem. Atšķrība starp abiem veidiem redzama te. Softbums piedāvā arī ļoti detalizētu aprakstu par lietošanu, kopšanu un vispār, praktiski visiem jautājumiem, kas saistīti ar auduma autiņiem, tādā kā grāmatiņā. Un tad mums ir ebay.co.uk atrastās yellowbloom autiņbiksītes- 8 bikses + 16 mikrošķiedras ieliktņi. Tur dizainu var izvēlēties un var izvēlēties arī aizdari: ar klipšiem vai ar spiedpogām. Es gan neieteiktu izvēlēties yellowbloom ar klipšiem- tie ir tādi asi un saskaroties ar mazuļa vēderu, var kairināt, Softbums klipši gan ir daudz pārdomātāki- mīksi un ar audumu virsū- tur nekas nevar tikt kairināts. Un vēl 10 littlelamb šādi ieliktņi .

Image Image

Jāsaka, ka ieliktņi vislabākie un kvalitatīvākie  (priekš mana bērna vajadzībām) ir Softbums un tur man nebija pārsteigums- arī cenas ziņā es no tiem sagaidīju vislabāko sniegumu. Sanāk, ka softbumiem ir mikrošķiedra, sašūta vairākos slāņus, kas ir virsū pašūta filcu un tam ir arī spiedpoga, ar kuru var piespraust autiņam iekšpusē. Kāpēc es piesaucu to filcu? Tāpēc, ka mana bērna dupša gadījumā tam bija noteicošā nozīme, lai mazā pētnieka dupsis neiekaistu. Jāpiebilst, ka ķīniešu yellowbloomiem ir tikai mikrošķiedras (mazāk kārtās nekā Softbums) ieliktnis, bez filca. Tas nozīmē, ka ir divas opcijas (atkal runāju par sava bērna dupša jūtīgumu): 1) likt ieliktni autiņā “iekšā”, bet tas nozīmētu, ka katreiz arī virsbikse jāmaina 2) izmantot manus 10 littlelamb ieliktņus- tie kāreiz ir tādi kā filcīgi un ļoti plāni. Jāpiezīmē, ka ar tiem littlelamb bija tā, ka tad, kad ieraudzīju sūtījumu, domāju, ka esmu iegrābusies un tikai iztērējusi naudu, bet šobrīd ir tā, ka mēs viņus liekam katreiz ar yellowbloom.

Par virsbiksēm– softbums ir ļoti jauki pielāgojama mala pie kājiņām (šī tehnoloģija ir īpaši šim ražotājam patentēta)- tas nozīmē, ka tur nav nekāds fiksēts lielums un var pievilkt ciešumu pēc katra mazuļa kājas apkārtmēra. Tas ir ļoti jauki- samazina noplūžu risku. Lai gan taisnības labad jāsaka, ka arī ar yellowbloom, kuriem nav šādas izmēru pielāgošanas sistēmas, manam mazulim noplūde arī nav bijusi, pieļauju, ka tāpēc, ka es tik bieži mainu ieliktņus un tie nespēj būt maksimāli pilni.

Iespējams, ka citas mammas, kam ir softbumi nodomās, kāmdēļ man tik daudz autiņu (citas min par mainīšanu pat reizi 5-6h)? Forumā var lasīt, ka mierīgi var iztikt ar 5 virsbiksēm un 15 ieliktņiem. Nu, tad laikam ir tā, ka mans jūtīgais deguns tomēr, grib bikses mainīt biežāk. Es reti izturu tās 3-4 stundas. Mums maiņa notiek pēc 2, maksimums 3 stundām, bet tas pamatā tādēļ, ka mans deguns kaut ko saož. Jāņa deguns neko nesaož un vispār neviens neko  nesaož, tā kā uzskatīsim šo bikšu daudzumu par manu untumu. 🙂

Par uzsūktspēju– jā, softbumi noteikti uzsūc kādas divas reizes vairāk, bet, kā jau iepriekš minēju, es nemaz līdz tam maksimumam uzsūktspējas ziņā netieku, jo nomainu ātrāk. Jāpiebilst, ka laiciņu lietojām tikai auduma autiņus, tajā skaitā arī  naktī. Atkal jau- neko sliktu nevaru teikt. Liku Softbums ieliktni + mazo ieliktni “iekšā” autiņā. Tas viss vairāk mana untuma par smaržām un vienreiz bija dupsis sarkanāks pēc nakts, kuras beigās bija sestdienas rīts un mēs ilgi novaļājiem gultā nemainot bikšeles. Tad laimīgi “nospīdēja” akcija uz Baby bamboo pamperiem  un pārgājām uz to, ka pa nakti liekam pamperu. Šim pasākumam ir tāds pluss, ka mūsu dēls bieži no rīta taisa savu dienas kakuci un tad laimīgi varam izmest visu ārā un nav jāskalo kaka. Tātad rezumē par uzsūktspēju: softbums mierīgi iztur 4 stundas, yellowbloom droši līdz 2 stundām. Uz nakti var pietikt ar lielo softbums+mazo. Un vēl…es teiktu, ka ja ļoti gribas lietot auduma autiņus, bet Softbums šķiet finansiāli pārāk nepieejami, es iedrošinātu lietot arī šīs lētākās alternatīvas. Jā, varbūt nebūs tik daudz ērtību, bet arī šie it kā ķīnīzeru varianti ir pietiekami labi lietošanā.

Jā, jā- tālāk ir tas jautājums par mazgāšanu– kāds jau ir pacenties un cāļa forumā sarakstījis ar ko var un ar ko nevar. Te ir jāsaprot, ka līdzekļi, ko var nav tikai ar domu “ka tik eko”, nē, te ir doma, lai nepiesārņo autiņus, lai uzsūktspēja nesamazinātos. Es noteikti arī ieteiktu mazgāt ar speciālo līdzekli. Pati lietoju šo un pirms tam lietoju arī Kastani Sensitive, bet tad foruma vecajie izteicās, ka kastanis nemaz neesot tik labs, bet tagad atkal skaitās derīgs- tas priecē, jo Kastanis un viņa dvīņu brālis Marine Sensitive ir lēti. Lai nu kā, es arī pieļāvu sākuma kļūdu pāris reizes izmazgājot ar Amway bērnu pulveri, ar ko mazgāju visas pārējās drēbes, jo, raugi, ka foruma sākumā Amway vēl nav atzīts par nederīgu ķīmiskā sastāva dēļ (tur laikam ir enzīmi). Bet pirmās reizes pēc priekšmazgāšanas (ražotājs pirms lietošanas iesaka izmazgāt vairākas reizes, lai produkts sāktu uzsūkt paredzēto daudzumu), es arī nejauši izmazgāju nepareizajā režīmā. Tā ka iespējams, mūsu autiņi nolietosies ātrāk nekā paredzēts instrukcijā. Un, iespējams, ka tieši tāpēc man uz dažiem autiņiem palika nelieli traipi pēc pirmajām mazgāšanas reizēm. Sanāk, ka mana neuzmanība vien ir vainīga!

Par mazgāšanas biežumu- ražotājs iesaka, ka netīru autiņu nedrīkst turēt ilgāk par trim dienām, visu mikroorganismu savairošanās dēļ. Tā arī daru- mazgāju katru trešo dienu.

Par lietošanas plusiem un mīnusiem:

Jā, nu godīgi- personīgi man vienreizējās autiņbikses lietot ir vieglāk. Sākumā bija ļoti liela sajūsma par visām glītajām biksītēm uz bērna dupša, bet tagad, pēc laika, es atzīstu- jā, ir čakars un ņemšanās lielāka! Dupsis mēdz kļūt nedaudz sarkans dažreiz un nekādus līdzekļus auduma autiņos īsti likt nedrīkst, jo tas piesārņo mikrošķiedras audumu. Kā vēl vienu lietu, ka kakas ir jāmazgā ārā (man gan īsti tā nav problēma, taču es pieļauju, ka ir mammas, kam šī varētu būt neērtība). Iepriekšējam jautājumam gan atrisinājums varētu būt tie ieklājamie papīri, ko pēc tam var tualetes podā nolaist un ieliktņa mazgāšana izpaliek. Es teiktu, ka mīnuss ir arī tā autiņbikšu ieliktņu krāšana pirms mazgāšanas- lai arī man ir speciālā soma, kas it kā neko cauri nelaiž, tās tomēr otrajā dienā jau nedaudz saost var. No otras puses, es esmu no cilvēkiem, kam ir ļoti svarīgi rīkoties saskaņā ar sirdsapziņu, un šajā gadījumā ir tā, ka mani vienkārši mocīja doma par katru pamperu, kas nav biodegradablais un noārdās 500 gadus. Turklāt, līdz divu gadu vecumam, bērnam tiks izmantoti kopumā apmēram 9000 autiņbikšu, kas ir apmēram divas tonnas ar nesadalošiem atkritumiem!!! Manai sirdsapziņai vieglāk gulēt ļauj auduma autiņa lietošana. Ļoti liels pluss ir tas, ka atkritumi ir jānes daudz retāk- pamperi tiešām aizņem ļoti daudz vietas atkritumos. Domāju, ka tas, ka mainu bikšeles bieži, arī par ļaunu nenāk- mans ieliktņu daudzums atļauj to darīt bieži, bet tanī pašā laikā mazgāšanas reižu daudzums nepalielinās. Un es gan tik pedantiski santīmu pie santīma neskaitu, bet naudas ietaupījums arī ir varens, jo viena mazgāšanas reize ir maksā mazāk nekā 20 santīmus, kas nozīmē, ka tā ir praktiski vienas vienreizējās autiņbiksītes cena! Par šo aspektu iepriekšminētājā cāļa forumā arī var atrast precīzus rēķinus. Un vēl, lai jūs nebaida mans diezgan plašais ekipējums, visticamāk, jūs varētu iztikt ar ievērojami mazāku daudzumu un līdz ar to arī mazākiem finansiāliem izdevumiem. Un, ja man jautātu, vai ir vērts mēģināt sākt lietot auduma autiņus, es noteikti saku- JĀ, IR VĒRTS! Lai arī tas ir grūtāk nekā vairot atkritumu kalnus ar vienreizējām autiņbiksēm, tas nav arī tik sarežģīti, lai to nevarētu izdarīt, protams, tikai tad, ja jūsu mazuļa dupsis spēj izturēt līdz ar jums.

Lai veicas tiem, kas nolēmuši izmēģināt! 🙂

0

Rotaļu čūskulēns

Uztaisiet savam mazulim čūskulēnu pēc bloga Mammas Rokas autores Laines Lapiņas instrukcijām. Tas nav ne sarežģīti, ne laikietilpīgi, toties mazulis Jums būs pateicīgs.

 

cuskulens

 

Lai pagatavotu šo rotaļu čūskulēnu, kas būs interesanta manta mazuļiem vecumā no 3 mēnešiem līdz pat aptuveni gadam, un kas zina, varbūt arī vēlāk, ir vajadzīgas pavisam elementāras iemaņas šūšanā. Būs vajadzīga arī šujmašīna, dažādu krāsu, faktūru un rakstu audumu atgriezumi, lentītes, dažas pogas, viena paliela koka “pērlīte” un kaut kas ar ko pildīt čūskulēnu (auduma atgriezumi, sintepons, griķu sēnalas vai jebkas cits, kas Jums liekas piemērots pildījums).

Šeit ir visas instrukcijas un attēli, kas palīdzēs Jums uztaisīt savu čūskulēnu.