Es priecājos todien (07.11.2013) jūs visas un visus redzēt! Kā jau solīju, es mēģināšu dažas lietas uzrakstīt. Jo šī bija visstresspilnākā tikšanās visos aspektos. Šim ierakstam (cerams) sekos citi Montesori sakarā- detalizētāk par vidi, materiāliem, īpaši, ko var izveidot pats. Šis ir ieskats metodē.
Tātad par pašu pedagoģijas metodes autori- dr.Montesori.
Maria Montessori un viņas dēls Mario Montessori kopā ar bērniem, kādā no Montesori bērnu mājām.
Plašāk var lasīt te, bet īsumā..Marija Montesori dzīvoja laikā un sabiedrībā, kur pastāvēja nepārprotams dzimuma lomu sadalījums. Tā kā viņa nāca no pietiekami turīgas ģimenes, izglītība bija pašsaprotama, taču Montesori prāts nenesās uz kādu no tā laika sieviešu izglītībām:valodām, pedagoģiju. Montesori bija ļoti eksakti un matemātiski tendēta, sākotnēji vēloties kļūt par inženieri, bet galu galā tomēr iestājoties medicīnas fakultātē. Un no sākta gala- ejot pret straumi! Ar savām spējām, iegūstot stipendijas studijām un paabeidzot augstkolu kā labākā savā kursā, viņa izvēlas pediatriju kā prioritāro priekšmetu un ātri vien kļūst par garīgi slimu bāreņu nama vadītāju. Un beidzot!!! Beidzot es varu sākt stāstīt par pedagoģiju. 🙂 Montesori studējot literatūru un strādājot ar bērniem, ātri vien saprot, ka nevis medikamenti spēs šos bērnus izārstēt, bet gan spēja viņiem iemācīt spēt būt patstāvīgiem, tātad būtībā- atslēga ir pedagoģijā! (Tik vienkārši!) Un viņa sāka strādāt. Radot materiālus un pieeju, kas balstīta uz cilvēka psihomotorās attīstības principiem, kā arī, kas iet rokunrokā ar neirofizioloģijas pētījumu rezultātiem arī mūsdienās. Drīz vien redzami augļi- Montesori skolnieki savos sasniegumos pārspēj veselos bērnus. Tas saceļ vētru! Drīz vien Montesori pedagoģijas principi tiek publicēti un 20.gs. 20tajos gados Amerikā ir jau ap 1000 pēc Montesori metodes darbojošos skolu. Karš un pēckara gadi situāciju maina, taču ASV skolas vienmēr ir bijušas un šobrīd arī ir ļoti lielā skaitā.
Garš ievads, bet…ir jāzina vēsture,lai izprastu. Tā ir mana nostādne. 🙂
Montesori manā skatījumā sākas ar cieņu. Ar cieņpilnu attieksmi pret bērnu. Un tā sākas nevis ar piedzimšanu, bet gan ar grūtniecību. Ideāli, ja šīs cieņpilnās attiecības sākas jau pirms ieņemšanas brīža- vecāki nobriest savā apziņā. Sagatavojas dzemdību brīdim un bērniņa ienākšanai savā dzīvē un savā vidē.
Nekādu redeļgultu jau kopš paša sākuma.
Sagatavota vide ir viens no pamatbalstiem Montesori filozofijā, un man gribētos teikt, arī dzīves stilā un izpratne par to, kas ir cieņpilna atrieksme. Vide mājās ir nozīmīga visās plāksnēs. Harmonija un miers kā atslēga. Maigas krāsas sienas, floor bed (grīdas gulta), vieta mazulīša pārģērbšanai un krēsls zīdīšanai. Ideāli, ja ir zems logs, lai mazulis jau no paša sākuma var sekot dienas un nakts maiņai. Pie sienas ir liels spogulis, jo, kā jau minēju, Montessori mācība iet rokurokā ar psihomitoro attīstību, bet tajā spogulis ir ļoti noderīgs. Lai iepazītu savu ķermeni. Nedaudz vēlāk arī parunāties ar savu atspulgu. Virs gultas Montesori mobiles pie sienas ģimenes fotogrāfija vai mākslas darbu rekprodukcijas. Ir svarīga estētika, jo bērniem agrā vecumā dominē labā smadzeņu puslode, kas arī nākotnē uztvers estētiku un mākslu. Montesori uzsver, ka bērna prāts attīstās caur kustību jeb motoriku, tāpēc bērnam ir nepieciešama kustību brīvība, tāpēc arī grīdas gulta ir izvēles vieta gulēšanai. Kustību brīvība arī apģērba, kā arī maksimāla izvairīšanās no vietām, kur bērns tiek “ieslodzīts”, piemēram, staiguļi. Protams, ir brīži, kad tas ir neizbēgami- autosēdeklītis, vai pastaigu laikā slings, ratiņi. Tomēr jāņem vēra, ka tiklīdz mazais ir spējīgs staigāt, ir jāļauj viņam kādu brīdi pašam izvēlēties, kurā virzienā iet. Jā, mums pilsētā šis punkts atkal ir grūts..
Montesori cieņas aspektā runā arī par cieņu pret dabu un apkārtējo vidi. Tas nozīmē, ka liela vieta ir paredzēta iešanai ārā, dabas pētīšanai, iespējams, esat pamanījušas, ka arī vienkārša peļķē iekritusi lapa vai koka miza spēj aizraut mazo pētnieku uz vairākām minūtēm. Te jāpiemin, ka arī lietās, ko izmanto ikdienās un Montesori materiālos dominē dabiski materiāli– koks, vilna, zīds utt. (Bet, mēs mammas jau tāpat zinām, ka dabiskie materiāli ir bērniem visdraudzīgākie:) )
Montessori runā par Absorbējošo prātu (Absorbendt mind), kas piemīt bērnam. Viņš absorbē visu- gan labu, gan sliktu. Kā sūklis, bet mēs (vecāki un skolotāji) izvēlamies ūdeni. Ir jāsaprot, ka mēs nevis nosakām bērna dzīvi, bet viņam palīdzam. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka pārlieku liela palīdzība bērnu traumē un, patiesībā, padara nespējīgu. Bērna ķermenis un prāts meklē izaicinājumu, bet, ja mēs nemitīgi koriģejam viņa kustības, piemēram zīmējot, vai norādam kā būtu labāk vai mūsuprāt pareizāk, tas bērnu padara nespējīgu un neieinteresētu jebkurā darbiņā.
Montesori māca, ka bērna prātam sākumā ir jāiemācās uztvert reālais, lai vēlāk saprastu abstrakto, tas nozīmē, ka rotaļu suns izskatās pēc īsta suņa un grāmatas ir ar ilustrācijām, kas pietuvinātas reālajām. Mums nav jābaidās saukt lietas īstajos vārdos, ja runājam par priekšmetiem- tas nozīmē, ja, piemēram bērns ir aizņemts ar divu dažādu materiālu krūžu pētišanu, tad mēs droši drīkstam teikt: “re, viena ir māla krūze, bet šī- ir metāla”. Iesaku izlasīt Zanes Krūmiņas rakstu te.
Montesori māca, ka mums skolotājam vai vecākam ir jāobservē bērns, tas nozīmē brīdī, kad bērns darbojās, klusi jāpēta un vēlāk izdarīt secinājumus par viņa rīcību. Tas nozīmē, ka mums pieaugušajiem ir jāķer sensitīvos periodus– brīžus, kad bērns ir ieinteresēts skaitīšanā vai lasīšanā, vai podiņmācībā, vai, piemēram, iemācīties pats ģērbties. Jo tieši šajos brīžos bērns vēlamos darbiņus darīs ar maksimālu koncentrāciju. Starp citu, te Evelīna Sproģe ir uzrakstījusi lielisko rakstu satori.lv par bērnu koncentrēšanos un tās nozīmīgumu.
Kad mazulis piedzimst, mums lielajiem gribaas domāt, ka viņš ir bezpalīdzīgs vīstoklītis, pilnīgi atkarīgs no mums un mēs pieaugušie nosakām visu- kur viņš gulēs, ko ēdīs, ko vilks mugurā…un mēs ejam.vēl tālāk! Savā prātā mums liekas, ka tā ir labāk. Labāk jā, bet kam? Vieglāk mums! Bet tas mazais vīstoklītis nav tikai vīstoklītis, bet gan jauns cilvēks. Un tas jāciena jau no paša sākuma. Tikai tas nenozīmē, ka Montessori paredz bērnus bez robežām. Brīvība vienmēr ir ar robežām (ļoti filozifiska tēma pati par sevi). Bērnam patīk zināt robežas, bet tas savukārt ir nekas cits, kā disciplīna. Man ļoti patīk, kā Karīna Liepiņa te (jāpaskorllē drusku uz leju līdz rakstam Brīvība un disciplīna Montessori pedagoģijā) runā par to. Jā, Montesori pedagoģija māca, ka katrai lietai ir sava vieta. Tas ne tikai bērnos attīsta kārtības mīlestību, bet
arī materiāli daudz vairāk uzrunā bērnu, ja tie stāv glīti nolikti plauktā, nevis samesti kaudzē mantu kastē. (Iespējams, jau esat dzirdējušas, ka mantu kaste varbūt nemaz nav labākais risinājums mazulim, par to runā ne tikai Montessori pedagoģijā). Bērnu zīmuļi stāv zīmuļu turētājos (kā attēlā). Un ziniet, arī, ja bērns vēl pavisam maziņš (mums mājās zīmuļi tā stāv jau kopš 12 mēnešu vecuma), viņš spēj iemācīties zīmuļus likt pa pareizajiem trauciņiem pat, ja nezina vēl krāsu vārdus. Domāju, ka viņam tas nāks par labu arī vēlāk mācoties krāsas.
Beidzot mēs tiekam pie materiāliem, tātad Montesori materiāls dalās 5 grupās:
·praktiskās dzīves materiāls
·sajūtu materiāls
·matemātikas materiāls
·valodas materiāls
·kosmiskā audzināšanas materiāls
Praktiskās dzīve
s vingrinājumi: piemēram, „pogu pogāšana”, “Ūdens liešana”, “šķirošana”, “Galda mazgāšana”, “roku mazgāšana”, “priekšmetu pārnešana ar karoti”. Bet jāsaprot, ka vingrinājums “galda mazgāšana” nav paredzēts tikai tāpēc, lai bērns mācētu mazgāt galdu. Tiešai mērķis ir saistīts ar kusrītub koordināciju un pinveidošanu.Tie palīdz bērnam kļūt neatkarīgam no pieaugušajiem un veido bērnu par patstāvīgu un pašapzinīgu būtni.
Sajūtu materiāls attīsta garu un sajūtas.Bērns visu iepazīst ar ma”nam, ņemot rociņā, arī pagarošjot. Tāpēc m
aņu attīstībai pirmskolas vecumā ir izšķiroši svarīga loma. Lietu īpašības ( biezs, plāns,īss, garš, smags, viegls) ir sajūtanas. Bērns var uztvert, ko nozīmē vārds “ciets metāls” vai “smags priekšmets”. Bērns jau sajūtu līmenī var iemācīties daudzas turpmākajā skološanās dzīvē svarīgas lietas, mani pašu ļoti uzrunā ģeometriskie ķermeņi (cieti, diezgan lieli ģeometriski ķermeņi- lode, prizma, ovoīds, piramīda u.c). Man pašai iespējams, būtu labāka stereometriskā sajūta (ne tikai ģeometrijā), ja es agrā bērnībā jau sajūtu līmenī zinājusi, kas ir , piemēram, konuss. Sajūtu uzdevumu mērķis ir no konkrētā nonākt pie abstraktā. Tiek uztverti vairāki matemātikas pamatprincipi jau sajūtu līmenī, bet tas noteikti būs vieglāk nekā vēlāk mācīties likumus rakstītā veidā no grāmatām.
Ar pērlītēm bērns var reāli “iztaustīt”, cik ir simts, bet cik-tūkstotis. Un arī, kā izskatās skaitļa kubs, ka no tā tiešām arī var izveidot kubu.
Matemātikas materiāls, pirmkārt, sniedz priekšstatu par skaitļiem un daudzumu. Darbojoties ar „pērlīšu materiālu” bērns mācās, ka skaitlis reprezentē noteiktu daudzumu. Ar materiāla palīdzību bērnam ir gan iespēja skaitļus sadalīt, tādā veidā iegūstot zināšanas matemātisko darbību veikšanā, gan iegūt priekšstatu par decimālsistēmu. Matemātikas materiāls piedāvā iespēju apgūt formas un mērus. Ar vienkāršiem piemēriem bērns iegūst zināšanas aritmētikā un ģeometrijā. (šis apraksts ņemts no Bērnu pieskatīšanas un rotaļu centrs “Brīnumpupa“ )
Montesori pedagoģijā izmanto “skaņu maisiņus”. Auduma maisiņā atrodas lietas, kas sākas ar konkrēto burtu. (Piemērs gan angļu valodā)
Valodas materiāls palīdz vārdu krājuma paplašināšana, taču stāstot, lasot priekšā vai klausoties bērns mācās skaidri izteikties, gan vārdiem, gan teikumos. Dabiskā zinātkāre 4.dzīves gadā rosina bērnus mācīties lasīt un rakstīt. Ar materiāla palīdzību bērns attīsta rokas veiklību un kustību koordināciju, un darbu ar papīru un zīmuli. Bērns mācās pirmos burtus un to skaņu. Rokas treniņš rakstīšanas virziena un kustību attīstībai turpinās, kamēr šīs kustības kļūst spontānas. Ar „kustīgā alfabēta” palīdzību bērns mācās skaņas pārvērst burtos un izprast uzrakstītā nozīmi. ( šis apraksts ņemts no Bērnu pieskatīšanas un rotaļu centrs “Brīnumpupa“)
Kosmiskais materiāls ir “par un ap” visu mums apkārt.
Kosmiskā audzināšana. Bet tas nenozīmē, ka te runa ir tikai par kosmosu, pēc būtība šī sadaļa ietver visu mums apkārt- ģeogrāfiju, fiziku, bioloģiju un vēsturi. Bērns mācās lietas, kuras viņš redzēs materiālajā pasaulē. Kā tās veidotas un kā funkcionē.
Un tad par manis minētajiem Klusuma vingrinājumiem. Te ir piemērs. Mazliet citādāks, kā darījām mēs. Bet varbūt noder?
BET nekas šajā dzīvē nav absolūts. Es varu arī atrast kritiku Montesori pedagoģijai. Nē, tā nav kritika, drīzāk ka personīgi man kaut kas pietrūkst līdz pilnai laimei.Pirmkārt man kā cilvēkam (ne gluži mūziķim, bet ar mūziku uz “Tu”) tomēr šķiet, ka mūzika prāta attīstībai dot daudz, tāpēc man liekas, ka mūzika ir vēl nedaudz “jāpieliek klāt” tradicionālajm Montesori, un tad tas jauki viens otru papildina. Tradiocionālā Montesori ir arī mūzika un māksla, bet varbūt kādam vecākam šķitīs, ka varētu būt vairāk. Otrkārt, mani vienmēr nedaudz mulsinājis jautājums par lomu spēlēm. Man atkal sanāk pieminēt Zanes Krūmiņas rakstu.
Kas attiecas uz informāciju, tad es pati sāku ar grāmatu lasīšanu. Te ir vairāki piemēri. Kura ir labākā? Tas ir individuāli, man šķiet. Bet varbūt pareisā secība ir sākt ar pašas Montesori darbu lasīšanu. Sarakstā var redzēt, kurām autore ir pati Montesori.
Latviešu mammas raksta! Es te piesaukšu man subjektīvi patīkamākos un noderīgākos, bet ir jau vēl citi.
Blogi, kuri iedvesmo Evelīnas Sproģes blogs – šis ir mans personīgais favorīts no latviešu mammu blogiem. Turklāt esmu sajūsmā arī par Evelīnas kursiem “Montessori mājas apstākļos”. Ķeriet informāciju blogā par nākamo iespēju!
Zanes Krūmiņas blogs- man patīk, ka Zane un Evelīna raksta rakstus satori.lv, man pašai tie ķsiet noderīgi.
Karīnas Liepiņas blogs – šis blogs arī ir jauks, turklāt Karīna mēdz dāvāt arī ļoti noderīgas blogdāvnas.
Līgas Kristas Solimas blogs – viņa atšķirīgāk, bet ir interesanti. Man ļoti patika rakstu sērija par bērnudārziem.
Viktorijas blogs- pavisam jauns blogs, bet man prieks par katru mammu, kas dalās.Un šajā blogā ir lieliskas idejas! Un Viktorija daudz ko piedāvā arī lejuplādēt.
http://www.emontessori.lv – te var iegūt materiālus, iepriekš piereģistrējoties.
Montessori bērnu māja un Pētnieku darbnīca– vieta, kur var mācīties Montessori pedagoģiju.
how we montessori šis ir mans personīgais favorīts no ārzemju blogiem, bet, nudien ir tā, ka ir vēl arī ļoti daudzi citi.
http://wildflowerramblings.com/ – šeit mamma Amy raksta un rāda dažāda Montesori iedvesmotās (Montessori inspired) aktivitātes, kā arī dažādas aktivitātes mājās, ar ierobežotiem līdzekļiem.
Savukārt, kas attiecas uz materiāliem…uh! google.com noteikti piedāvās daudzas vietas! BET svarīgi ir saprast, ka ne jau materiāls padarīs jūsu māju par Montessori bērnu māju, bet gan jūsu dzīvesstils un izturēšanās veids pret bērnu. Ir jāsaprot, ka tie cilindru bloki stāvēs bernistabā stūrī, ja dzīvojamā istabā būs ieslēgts TV ar multenēm vai iedots aipads ar spēlītēm. Ir jāsaprot, ka Montesori pedagoģija ir, kas vairāk nekā materiāli. Tā ir dzīves uztvere, kā dzīvojam mēs paši un ko mācam bērnam. Jā, nu mums mājās tagad ir tā, ka dators tiek izmantots vien tad, kad mazais čuč, tāpat arī ar TV un gudrais telefons. Es esmu cilvēks parastais un neteikšu, ka man ļoti viegli nāca atteikties no ekrāniem, bet tas mums visiem trim ir nācis par labu. Dzīve ir lēnāka (jo pilsētā taču viņa tā skrien) un mēs protam dzīvot klusumā un vairāk būt viens otram. Un to es izbaudu.
Resursi: Mani kursu pieraksti un konspekti no grāmatām un personīgais redzējums, novērojumi :). Uzklikšķinot uz attēliem, var redzēt to avotus.
dabas bērnu mammu klubs 