Dzelzs nozīmīgums mazulim līdz trīs gadu vecumam

Te atkal būtu vietā komentārs- visiem, arī pieaugušajiem dzelzs (Fe) ir ārkātrīgi nozīmīgs organisma normālai funkcionēšanai, bet šoreiz stāsts par bērniem līdz trīs gadu vecumam.

Tātad no sākuma- kāpēc tas dzelzs vispār tiek piesaukts pa labi un pa kreisi? Un kāds te sakars gaļai?

Kā jau vienmēr- lai saprastu, ir nedaudz jāiedziļinās cilvēka fizioloģijā. Pateicoties savai spējai būt gan elektronu akceptoram, gan donoram, dzelzs vissvarīgākā funkcijas ir tā, ka tas piedalās procesā oksidatīvajā fosforilācijā- tas ir viens no pamatmehānismiem kā šūna (ne tikai cilvēka, bet arī dzīvnieku, baktēriju utt) iegūst enerģiju. Nākamā funkcija (par ko arī pamatā es runāšu tālāk) ir tā, ka Fe ietilpst hemoglobīna sastāvā. Kā nākamā ļoti svarīgā funkcija ir tā, ka dzelzs piedalās aizsardzības nodrošināšanā pret baktērijām, jo arī baktērijām Fe ir nepieciešams šūnas izdzīvošanai un tās par katru cenu mēģina to iegūt, tikmēr cilvēka organisms prot dzelzi “aizturēt” dažādos savienojomos, tajā skaitā transferīnā un hemoglobīnā, šī spēja neļauj patogēnajām baktērijām tā vienkārši tikt pie Fe un kamēr tās cenšās to izdarīt, imūnā sistēma ir uzdevumu augstumos un iznīcina tās, pasargājot organismu no bakteriālās infekcijas. Šī ir vien no tām aizsardzības barjerām, ko mēs veseli cilvēki nemaz nejūtam, bet tikko te kaut kas noiet greizi, dažādas sīkās infekcijas, kā augoņi, iekaisuši skrāpējumi utt. attīstās vēja ātrumā.

Bet atgriežoties pie hemoglobīna. Tātad ši vārdu arī katrs ir dzirdējis! Ir cilvēki, kas to jauc ar “hematogēnu”, bet zināma saistība tur ir.:)Noteikti visi zina, ka asīnīs ir sarkanie ķermenīši – eritrocīti- un baltie ķermenīši- leikocīti, varbūt kāds vēl ir dzirdējis, ka ir arī trombocīti. Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši ir asins šūnas, kuru galvenā funkcija ir piegādāt organismam skābekli- tātad, eritrocīts plaušās piesātinās ar skābekli un tad pa asinsvadiem “iznēsā ” to pa visu organismu un pēc tam paņem atkritumu jeb “ogļskābo gāzi” un nogādā to atpakļ plaušās pa kurām mēs to izelpojam ārā. Lai šo dzīvību nodrošinošo funkciju varētu veikt, eritrocīta šūnas lielāko daļu veido iepriekš minētais hemoglobīns. Savukārt, hemoglobīna sastāvā ietilpst dzelzs. Fe ietilpst arī mioglobīnā, kas ir pamatsastāvdaļa muskuļaudos.

No visa šī var savilkt kopā loģisko ķērdīti un iegūt anēmijas definīciju: Ja organismam trūkst dzelzs, nav iespējama hemoglobīna sintēze, tāpēc nenotiek pilnvērtīgu eritrocītu veidošanās un cieš skābekļa piegāde visām organisma šūnām.

Tātad, tagad ir saprotams jēdziens anēmija (senāk to mēdza dēvēt arī par mazasinību). Anēmijai ir iespējami arī citi cēloņi (piemēram, vitamīna B12 vai folskābes deficīts, asiņošana) un citi veidi, tomēr jebkuras anēmijas pamatjēga un nozīme tomēr ir, ka organismam trūkst eritrocītu, kas spētu apgādāt organismu ar skābekli. Tomēr šajā rakstā būs aprunāta tikai dzelzs deficīta anēmija.

Anēmijas veidošanās cēloņi bērnam līdz 1 gada vecumam:

1. Nelabvēlīga vai riskanta grūtniecības norise– draudošs aborts, neiznēsāta vai pārnēsāta grūtniecība, daudzaugļu grūtniecība, skābekļa trūkums auglim, mātes slimības, smags un ilgstošs dzelzs deficīts grūtniecei, dažādas aziņošanas dzemdību laikā, placentas un nabassaites attīstības anomālijas- Visas grūtniecības laikā māte nodod auglim ap 300mg Fe, īpaši intensīvi tas notiek 28.-32.grūtniecības nedēļā (lūk, kāpēc neiznēsātiem bērniem ir ievērojami mazākas dzelzs rezerves!) Pēc piedzimšanas uzkrātās rezerves tiek strauji tērētes, līdz izsīksts 5-6 mēnešu vecumā (lūk, kāpēc ārsti iesaka ar krūti ēdinātam bērnam sākt piebarošanu aptuveni tajā vecumā). Ja grūtniecības laikā mammai ir bijusi anēmija (jāņem vērā, ka 60%-90% grūtnieču ir slēpts Fe deficīts un aomēram 30% pat Fe deficīta anēmija!), iespējams, Fe rezerves nav uzkrātas pietiekoši un izsīkst ātrāk- lūk, šis ir iemesls, kāpēc bērna ārsts jautā par Fe grūtniecības laikā un, iespējams, sūta mazuli uz asins analīzi 6 mēnešu vecumā!
2. Nepietiekama Fe uzņemšana ar uzturu– agrīni sākta mākslīgā ēdināšana, neadaptētu piena maisījumu izmantošana, ēdināšana ar govs vai kazas pienu, no miltiem vai piena un dārzeņiem sastāvošs uzturs, kurā trūkst gaļas produktu. Gan mātes pienā, gan govs pienā ir Fe, taču tas uzsūcas maz- pateicoties mātespienā esošajam laktoferīnam, no mates piena uzsūcas 49% Fe, no govs piena tikai 10%! Protams, ka līdz 5-6 mēnešu vecumam mātes piens ir vienīgais adekvātais Fe balansu nodrošinošais ēdiens bērnam, taču, kad izsīkst Fe rezerves, rodas nepieciešamība pēc papildus pārtikas produktiem.

Galvenie Fe anēmijas iemesli 2-3 gadus veciem bērniem:

1. Nesabalansēts uzturs – trūkst Fe avota
2. Pastiprināta vajadzība pēc Fe – īpaši strauji augošiem bērniem (un tādi šajā vecumā ir viņi visi 🙂 )
3. Dažādu asiņošanu izraisīts Fe zaudējums ( te jāsaprot, ka runa nav par asinīm no nobrāzta celīša, bet gan nopietnām saslimšanām ar asins zudumu)
4. Fe uzsūkšanās traucējumi– Fe tiek uzņemts ar pārtiku, taču nenotiek tā uzsūkšanās (hroniskas zarnu slimības, cērmes)
5. Enzīmu darbības traucējumi (tās būs iedzimtas slimības, kuru dēļ trūkst Fe vielmaiņai nepieciešamie enzīmi)
6. Infekciju slimības – saistība ar iepriekš minēto Fe funkciju aizsardzības pret baktērijām nodrošināšanā.

Kā organisms tiek pie dzelzs?

Dzelzs tiek uzņemta ar pārtiku. Te ir tabula ar Fe daudzumu dažādos pārtikas produktos.

Būtu svarīgi saprast, ka ir nozīme cik vērtīga Fe konkrētajā pārtikas prduktā ir. Ar vārdu ”vērtīga” šajā vietā jāatceras “vērtība” no ķīmijas kursa skolā (tas bija tas skaitlītis augšā virs Fe), proti, Fe var būt divvērtīga vai trīsvērtīga. Lai Fe uzsūktos tai nepieciešams būs divvērtīgai, kas nozīmē, ja ar pārtiku tiek uzņemta trīsvērtīga Fe, tai vienalga jāmaina sava vērtība uz divvērtīgo, tas notiek salīdzinoši lēni sālskābes ietekmē. Un šis ir tas arguments, kāpēc Fe no gaļas tiek paņemta labāk un vairāk, jo Fe te ir divērtīga, turprētī augu izcelsmes produktos- trīsvērtīga. Tāpēc,  pat, ja pēc dzelzs satura glāze spinātu un 90grami jēra gaļas ir ekvivalenti, tad uzsūkšanās un lietderības ziņā gaļa noteikti ir vērtīgāka. Pētījumi pierāda, ka gaļā ir arī citas vielas, kas paaugstina Fe uzsūkšanos jeb gudrā vārdā- biopieejamību, tāpēc gaļu iesaka ārsti, īpaši tad, kad Fe tiek patērēts īpaši daudz- grūtniecības laikā, arī maziem bērniem. Kad Fe ir ieguvusi vajadzīgo vērtību, tad zarnu gļotādas sienā tās saistās ar apoferitīnu un veidojās ferritīns. Tālāk Fe uzsūcas asinīs un saistās ar transferīnu. Transferīns ir tāds kā transporteris, kas Fe nogādā uz nepieciešamajiem gala mērķiem, lielākā daļa tiek nogādāta kaula smadzenēs, kur tālāk iesaistās hemoglobīna veidošānā. Pārējā daļa nonāk organisma audos, tajā skaitā muskuļos un nogulsnējas ferritīna un hemosiderīna veidā. Šīs ir tā sauktās “Fe rezerves” un tieši tāpēc ferritīns tiek noteikts cilvēkiem ar aizdomām par Fe deficītu, kā arī jau anēmijas ārstēšanas laikā un pēc tās, tiek pārbaudīta terapijas efektivitāte- vai Fe uzsūcas un veido rezerves.

Shēmā attainota Fe vielmaiņa un izmantošana organismā.

Pagaidām vēl nepieminēta ir tā daļa, kurā redzama liesa. Eritrocīti asinsritē dzīvo apmēram 3-4 mēnešus, kad tie ir novecojuši, tie dodas uz liesu, kur noārdās, tur savukārt no tiem atbrīvojas Fe, no kuras liela daļa tiek izmantota atkārtoti (kā var redzēt arī shēmā).

Patiesībā tagad esam izgājuši cauri ievadam, lai saprastu kas ir Fe deficīts un kas ir anēmija!

Tātad, Fe deficīta anēmijas simptomi:

(simptomi būs saistīti ar hemoglobīna funkciju trūkumu- tātad audiem trūks skābekļa, kas traucēs to augšanu, attīstību  un normālu funkcionēšanu)

1. Hroniski trofikas traucējumi – nagu trauslums-slāņojas un lūzt, matu izkrišana, mutes kaktiņu plaisāšana, bērni slikti aug, neņemas svarā, atpaliek attīstībā
2. Tā kā organismam trūkst skābekļa– nevar notikt enerģijas ražošana- bērni ātri nogurst, var kļūt viegli aizkaitināmi vai pasīvi un miegaini, pasliktinās ēstgriba, parādās nespēks
3. Tā kā arī eritrocītu daudzums samazinās, tad raksturīga sausa un bāla āda, ‘bālas gļotādas, var parādīties arī troksnis sirdī (troksnis ir funkcionāls un līdz ar anēmijas izārstēšanu izzūd)
4. Parādās garšas izmaiņas– pica chlorotica, tas nozīmē, ka bēranm var parādīties tieksme ēst neparastas lietas-piemēram smiltis, sniegu, ledu, mālus, grauzt krītu (te nevajag jaukt ar mazuļa pasaules izzināšanas mēģinājumiem!!Šis simptoms jau būs pie smagas anēmijas un gādiga mamma noteikti kaut “kas nav kārtībā zvanu” būs nozvanījusi jau agrāk)
5. Fe piedalās arī imunitātes nodrošināšanā- tāpēc pie Fe trūkuma, bērni biežāk slimo ar elpošanas un zarnu trakta infekcijām, var palielināties aknas, limfmezgli, liesa

Ja anēmija sākas pakāpeniski un organisms spēj pielāgoties, tad šie simptomi var būt maz izteikti un slimību atklāt nav viegli. Lai atklātu slimību ir jānodod asins analīze.

1. Pilna asins aina– te varēs redzēt, cik daudz ir asins šūnu (gan eritrocītu, gan leikocītu, gan trombocītu), kā arī varēs novērtēt hemoglobīna daudzumu un eritrocītu izmērus(MCV,MCH,MCHC)- šis ir svarīgi ārstam, lai pareizi noteikti anēmijas cēloni (kā jau iepriekš minēju, Fe deficīts ir biežākais cēlonis, tomēr eksistē arī citi)
2. Ferritīns– tas parādīs Fe rezerves (samazināts pie Fe deficīta anēmijas)
3. Transferīns– parāda Fe saistīšanas spēju (paaugstināts pie Fe deficīta anēmijas)

Principā priekš standartgadījuma, pilnīgi pietiek ar pirmo un otro izmeklējumu. Citreiz pietiek pat tikai ar ains ainu, kas ir ļoti labi no tā aspekta, ka šo analīzi var paņemt arī no pirkstiņa – tas bērnam varētu būs vieglāk pārdzīvojami. Diemžēl pārējos rādītājus var paņemt tikai no venozām asinīm. Nestandartgadījumā (ja diagnoze nav skaidra vai eksistē kādas šaubas) var tikt mērīta arī Fe saistītspēja serumā, Fe līmenis serumā, Fe piesātijājums, seruma transferīna līmenis.

Pēc hemoglobīna rādītājiem anēmijas pēc smaguma iedala:viegla, vidēji smaga un smaga. Kāpēc šis ir svarīgi? Jo vieglas anēmijas gadījumā nevajag uztraukties- pilnīgi pietiks, ka mamma (gadījumā, ja bērns vēl ēd krūti) lietos sabalansētu ar Fe bagātu uzturu vai arī, ja bērns, kas tiek barots makslīgi- sāks lietot Fe saturošus maisījumus. Ja anēmija ir vidēja vai smaga, tad gan bez Fe preparātiem neiztiks ( Totema, Hemofer, Meltofer, Ferrum lek). Vairums nopērkami ir sīrupu veidā un mazuļi pārsvarā tos labi panes. Preparāti jālieto pēc ēšanas.  Ārstešanas ilgums parasti ir vismaz 6-8 nedēļas, ārstēšanas laikā jāveic kontroles asins analīze. Svarīgi zināt, šiem preparātiem ir arī blaknes, no kurām tās nezinot, var arī nobīties sākumā:

1. Bērna izkārnījumi var kļūt tumši, kādam var būt aizcietējumi, kādam caureja
2. Var būt arī slikta dūša vai ēdiena atgrūšana
3. Reti – alerģisks dermatīts

Protams, par visām blaknēm ir noteikti jāinformē ārsts– var būt ir jāmaina deva.

Kopsavilkums par to, ko vajadzētu darīt, lai veselie mazuļi neiedzīvotos Fe deficītā?

Ir jāsaprot, ka, lai arī Fe var lietot arī preparātu veidā, tomēr vislabāk un fizioloģiskāk organisms to uzņems ar pārtiku- tāpēc ir jāsabalansē uzturs tā, lai viss būtu pietiekami. Šis attiecās gan uz pieaugušajiem, gan bērniem. Bērniem ir svarīgi pirmajos sešos mēnešos (ja vien tas ir iespējams), saņemt mātes pienu, jo tajā esošais laktoferīns samazinās iespēju iedzīvoties Fe deficītā pirms piebarošanas, mākslīgi ēdinātiem mazuļiem jāizvēlās adaptētais maisījums, kas nodrošinās Fe uzņemšanu cik vien tas ir iespējams. Īpaši svarīgi “uzpasēt”, kas notiek ar Fe jūsu bērnam, ir mammām, kurām grūtniecības laikā ir bijusi Fe deficīta anēmija. Vecākiem bērniem, kas jau sākuši ēst citu ēdienu, būtu jāatcerās, ka svarīgi ir uzturā lietot Fe saturošus produktus, vēlams gaļu, no kuras Fe uzsūcas vieglāk un efektīvāk. Svarīgi arī atcerēties, ka bērna gremošanas traksts nav piemērots govs piena olbaltumam, tāpēc būtu vēlams piena produktus (svarīgi- šis neattiecas uz skābpiena produktiem!!!) nelietot bērna uzturā, vai arī lietot līdz 0.5l/dnn. Kā jau iepriekš minēts, govs piena olbaltums kavē Fe uzsūkšanos. Arī pupiņas un atsevišķi graudaugi kavē, tāpat arī šķiedrvielas kavē Fe uzsūkšanos, taču tas nenozīmē, ka nedrīkst tos lietot vispār- atceramies, ka atslēgas vārds ir “balanss” jeb “sabalansēts uzturs”. Turpretīm, Fe uzsūkties palīdz C vitamīns. Lai arī mellenes nav visbagātākais produkts ar Fe, saka, ka no tām Fe uzsūcās īpaši labi- varbūt der ogu sezonā mellenes arī sasaldēt ziemai. 🙂

Viss patiesībā ir tik vienkārši, cik sarežģīti un liek atgriezties pie pārdomām par ikdienas uzturu un jau derdzošo vārdu savienojumu “sabalansēts uzturs”. Lai veicās ar uztura balansēšanu! 🙂