Kāpēc bērniem ir svarīgi lietot D vitamīnu?

Ir nedaudz nekorekts nosaukums- D vitamīnu svarīgi ir lietot visiem, ne tikai bērniem, tomēr šāds nosaukums skan labāk nekā  “Kāpēc bērniem ir svarīga D vitamīna profilakse”.

Vienmēr ejot uz apskati, daktere pajautā- vai D vitamīns nav beidzies? Vai receptīti jaunu nevajag? Un ir arī vēl rūpīgāki dakteri, kas sūta nodot asins analīzi, lai paskatītu, kas tur ar D vitamīnu ir. Bet, ja mammām uzjautā: a kāpēc vispār D vitamīns ir jālieto? Parasti ir apmulsuma mirklis..un atbilde skan: “Jo pie mums saules par maz..”

Taisnība ir- pie mums (Latvijā), D vitamīna papildus lietošana jeb D vitamīna profilakse pamatā ir nepieciešama, jo saules ir pārāk maz, raugi- lai sintezētu D vitamīnu, zīdītājiem, tajā skaitā arī mums cilvēkiem, ir nepieciešams ultravioletais starojums jeb saule, precīzāk- ādā esošais D vitamīna provitamīns (hidroholesterols) UV staru ietekmē pārvēršas par D vitamīnu. Tomēr D vitamīns tiek uzņemts arī alimentāri jeb ar pārtiku. Tas ir taukos šķīstošs vitamīns un viens no iemesliem, kāpēc ir labi ēst treknās zivis- D vitamīns sastopams zivju eļļā, taču ne tikai, arī augu eļļās, mazākā daudzumā arī olas dzeltenumā, dzīvnieku aknās.

D vitamīna saturs pārtikas produktos

Svaigs lasis (100 g) 600–1000 IU*
Laša konservi (100 g) 300–600 IU
Sardīnes, konservētas (100 g) 300 IU
Skumbrija, konservēta (100 g) 250 IU
Tuncis, konservēts (100 g) 230 IU
Olas dzeltenums (1 gab.) 20 IU
Liellopu aknas, ceptas (100 g) 15 IU
Austeres (6 gab.) 270 IU
Kaltētas šitakē sēnes (100 g) 172 IU
Margarīns (100 g) 300 IU
Šveices siers (28 g) 12 IU

starptautiskās vienības (viena IU atbilst 0,025 mikrogramiem D vitamīna)

Labi, tik tālu nu būtu tikši- D vitamīna pie mums trūkst, jo nav saules, tomēr te paliek neatbildēts jautājums- kāpēc D vitamīns ir tik nozīmīgs bērna veselībai, ka tie profilaktiski dots? Kāpēc šādi netiek dots, piemēram, B grupas vitamīni vai A vitamīns? Kāpēc D vitamīns ir tik īpašs?

Tātad par D vitamīna funkcijām organismā. D vitamīna sintēze  Jau shēmā ir redzams, cik patiesībā D vitamīna metabolisms ir sarežģīts. Metabolismā ir iesaitītas ne tikai āda, gremošanas sistēma, bet arī nieres, epitēlijķermenīši. Tas jau pasaka priekšā- arī funkcijas būs būtiskas. D vitamīns (izsakoties maksimāli vienkārši 🙂 ) regulē kalcija un fosfora vielmaiņu, tādējādi ietekmējot kaulu augšanu un attīstību. D vitamīns palīdz tos veidot, saglabāt un stiprināt. Bet ar to D vitamīna funkcijas neaprobežojas – tas veicina arī imūnās sistēmas darbību. D vitamīna trūkums bērniem visbiežāk izsauc rahītu, pieaugušajiem – osteomalāciju un osteoporozi, kas var novest pie kaulu lūzumiem.

Ja tā vienkāršoti (piedodiet par vienkāršo valodu)- D vitamīns palīdz zarnās uzsūkties kalcijam, attiecīgi, ja D vitamīns trūkst, organismam funkciju nodrošināšanai nepieciešamo kalciju jādabū kaut kur citur, rezultātā tas tiek paņemts no kauliem (nav arī iespējas augt zobiem), tāpēc rodas slimība, ko sauc par rahītu. Tā kā kalcijam organismā ir vitāli nozīmīga funkcija, parādās traucējumi muskuļu sistēmā (hipotonuss), nervu sistēmā (veģetatīvie traucējumi)

Tātad iemesli, rahīta cēloņi varētu būt:

1. Latvijā tik ļoti aktuālais UV starojuma trūkums (jo D vitamīns tiek sintezēts ādā UV staru ietekmē)
2. Mazuļa ēdināšanas īpatnības (atceroties, ka D vitamīns tiek uzņemts arī ar pārtiku)-piemēram, dažkārt bērna mākslīgā ēdināšana vai nepareizs mātes uzturs grūtniecības laikā (šis būtu pavisam maziem bērniem)
3. Zarnu trakta stāvoklis (jo D vitamīns uzsūcas tievajās zarnās, taču tā kā tas ir taukos šķīstošs, tad nepieciešama žults- respektīvi, problēma var būt meklējama uzsūkšanās traucējumos)
4. Dažādas hroniskas un akūtas slimības
5. Dažādas zāles, kas jālieto bērnam (te pārsvarā būtu nopietni medikamenti, kā glikokortikoīdi piemēram, tos lietotu tikai pie nopietnām saslimšanām)

Tā..te rodas nākamais jautājums- kas tad tas rahīts (angliski ricktets) tāds ir un kā tas izpaužas? Bieži vien cilvēki domā, ka rahīts izpaužas ar “šķībām kājām”. Nu, par nožēlu jāsaka, ka tās nav vien šķības kājas. Rahīts tik tiešām skar kaulu sistēmu, kā viens no agrīnākajiem simptomiem būtu kraniotabess-galvaskausa kaula biezuma samazināšanās (šis ir viens no iemesliem (bet ne vienīgais), kāpēc ārsti pārbauda bērna galviņu un avotiņus). Ja trūkst D vitamīna, kalcijs no kauliem aiziet un kauli atmiekšķējas, to sauc par osteomalāciju. Deformējas arī krūškurvis: tā sānu virsmas kļūst plakanas, bet krūšukauls var izspiesties uz priekšu. Parādās stājas defekti mugurkaula izlocījuma vai kifozes veidā. Stāvus stāvoklī ir redzama mugurkaula jostas daļas lordoze. Mugurkaula spiediens uz iegurni rada “šauro iegurni”, deofrmējas garie kauli, izveidojas X veida vai Y veida kājas (shematiski attēlotas zemāk), izlokās arī augšstilbu galviņas pamazām izmainot gaitu. Punkti, kur notiek skeleta izmaiņas parādīti attēlā zemāk.

Parādās arī muskuļu hipotonija jeb muskuļu ļenganums. Tas ir tipisks un agrīns rahīta simptoms un izraisa bērna motoriskās attīstības aizkavēšanos. Sakarā ar vēdera priekšējās sienas ļenganajiem muskuļiem vēders uzpūšas un kļūst liels. Bērnam slikti darbojas zarnas, veidojas aizietējums, palielinās aknas un liesa.

Novērojami veģetatīvie traucējumi– bērns ir nemierīgs, slikti guļ, svīts (tipiski ir mitras plaukstas un pēdas). Pakauša apvidū parādās plikpaurība (taču šīs simptoms vienmēr nenozīmē rahītu!!!). Ķermeņa āda var kļūt pelēcīga, bet ekstremitāšu- zilgana. Paātrinās elpošana. Šādi bērni arī biežāk slimo. Respektīvi, šīe iepriekšminētie, ir īsti un nopietni rahīta simptomi un, manuprāt, neviena mīloša māmiņa līdz īstiem, smagajiem simptomiem negaida, bet laikus jūt, ka te kaut kas nav labi– jādodas pie ārsta.

Tomēr vajadzētu pievērst uzmanību agrīnajiem simptomiem– tie pamatā būs veģetatīvie simptomi: slikts miegs, nemiers, raudulība, dažkārt arī, augstāk minētais, kraniotabess.

Ja ir aizdomas, ka agrīnos simptomus var novērot arī jūsu bērnam- tad nevajag krist panikā. Pirmkārt, nemiers vai slikta nakts gulēšana uzreiz nenozīmē, ka tur kaut kas nav kārtībā. Mazuļi mēdz raudāt un negulēt naktis arī, ja ar D vitamīnu viss ir kārtībā. 🙂 Taču pat, ja tomēr ir D vitamīna deficīts- viss ir labojams! Jūsu ārsts noteikti norādīs augstāku D vitamīna devu vai arī paskaidros, kā dod D vitamīnu tā, lai tas uzsūktos labāk, jo D vitamīns ir taukos šķīstošs, vitamīns, kas nozīmē, ka vēlams to dot ar iepilinot mammas pienā vai maisījumā, tas varētu palīdzēt uzsūktie vitamīnam labāk. Iespējams, ka jūsu mazulim jāpalielina deva, vai varbūt papildus (ne agrāk kā sešu mēnešu vecumā) var mēģināt dot zivju eļļu. Lai nu kā, to, kā pareizāk rīkoties, jums pastāstīs ārsts.

Mūsdienas D vitamīna trūkuma aktualizēšana ir ļoti bieži dzirdēta arī pieaugušo vidū. Esmu citreiz dzirdējusi, ka tā tiek pasniegta kā modes lieta. Tomēr kopš D vitamīnu serumā var precīzi noteikt, ir noskaidrots, ka tas patiešām ir vēl būtiskāks nekā bija domāts pirms tam (par osteoporozi noteikti ir dzirdējis katrs). Patiesībā ne tikai bērniņiem līdz 2 gadu vecumam, bet arī pieaugušajiem iesaka lietot zivju eļļu vismaz gada tumšajos mēnešos un, protams, vislabāk arī uzturā lietot zivis regulāri (tāpēc pierādīts, ka vegāniem biežāk sastopams D vitamīna deficīts). Tomēr vajadzētu atcerēties, ka kas par daudz tas par skādi– pārdozējot  D vitamīnu, pieaugs arī kalcija daudzums un kalcijs izgulsnēsies audos, tas draud ar, piemēram, nierakmeņu veidošanos. Svarīgi ir saprast, ka D vitamīnu var pārdozēt tikai ar lietojot to kā preparātu, t.i, zivis ēdot vai sauļojoties, D vitamīnu noteikti nevar pārdozēt.

Tik ļoti centos “maksimāli vienkārši”, bet nespēju neieslīkt detaļās, no otras puses, šī tēma ir vēl krietni niansētāka, taču pietiks, ja to niansēs zinās jūsu ārsts (uzticieties viņam!). Es ļoti ceru, ka šis ieraksts nevienu lieki nesabaidīja un vismaz kādam ieviesa skaidrību, kāpēc D vitamīns mazuļiem ir jālieto profilaktiski.

Vai atcerējies iedot D vitamīnu savam bērnam šodien?

Resursi: Sarežģītā shēma no Wikipēdijas. Rahīta simptomi no personiskiem pierakstiem un konspektiem.